Šis man visvairāk patīk:

"Hērodam bija dusmas uz tīriešiem un sidoniešiem. Tie vienprātīgi ieradās pie viņa un, noskaņojuši sev par labu ķēniņa kambarkungu Blastu, lūdza mieru, jo to zemes pārtika no ķēniņa zemēm. 21 Noliktajā dienā Hērods, tērpies ķēnišķās drānās, apsēdās tronī un tautas priekšā tos uzrunāja, 22 un tauta sauca: "Tā ir Dieva balss, nevis cilvēka!" 23 Un tūdaļ Kunga eņģelis viņu sita, jo viņš nebija pagodinājis Dievu, un, tārpu saēsts, viņš nomira." (Apust. darbi, 12:20)