Tev droši vien kā ateistam te ir svarīgs pārmaltais arguments, ka "reliģija ir mierinājums", taču tās ir muļķības, nekas nepaliek vieglāk, mierinošāk un slābanāk, tieši nemirstības un augšāmcelšanās jautājums katru domu un rīcību padara bezgalīgi izšķirošu. Tieši tāpēc reliģija, sevišķi kristietība, kā eksistences forma visu laiku ir uz neiespējamā robežas. Cilvēkiem kaut kā jāsadzīvo ar faktu un postulātu, ka viņi ir nemirstīgi.
Nāve ir tikai sākums. Šī dzīve - vien ēna un sagatave kaut kam labākam.