***
Wednesday Jul. 29th, 2015 | 14:19
from:: anonymous
bļ*, tavus komentārus arī tikpat labi var uztvert kā aicinājumus nogalināt, ja vēlies.
bet nu par visu pēc kārtas (laika trūkuma lbad nelikšu bibliskās atsauces, tev atliek vien uzticēties + jāņem vērā vecs luteriskās/vēl senākas ekseģēzes princips, ka "raksti" skaidro paši sevi):
- tātad tu vērs uzmanību uz bībeles sadaļu, kas saucās vecā derība, precīzāk, vietu, pasāžām, ko mēdz saukt par "rabbinical law", utml, kur Dievs/Jahve dod savai izredzētajai tautai likumus, principā, sabiedrisko iekārtu, kā redzi, tur atrunā visādus sīkumus, no vēršu turēšanas, līdz vīriešu piegulētājiem. "tam būs mirtin mirt" Jahve atkārto ne tikai homosex attiecību gadījumā (turklāt arī jaunajā derībā Jēzus vairākkārt norāda, ka "nāve" pazušana draud tam, kas dusmojas (tieši tā), kaut vai prātā, uz savu brāli, tuvāko). to ne obligāti var interpretēt, kā "nomētāšanu ar akmeņiem" (Jēzus laikā jūdu vecajie Mozus bauslību bija izstaipījuši tā, ka varēja ar akmeņiem nomētāt, piemēram, sievieti, kas pārgulējusi ar vairākiem vīriešiem, utml), principā galēja tiesas instance paliek Dieva rokās. tikpat labi, pārkāpjot sabatu, arī ir teikts, ka tam būs mirtin mirt, bet, piemēram, Jēzus laikā viņam rabīni vienkārši piesējās par to, ka viņš ar mācekļiem pārkāpj sabatu (nevis mušīja nost).
taču tas attiecas uz veco derību. jaunās derības laikā, jau evanģēlijos, tas tieši ir viens no gavenajiem jautājumiem - ko darīt ar visiem šiem Mozus likumiem? Jēzus vairākas reizes parāda, ka stāv šiem likumiem pāri (draudzējas ar muitniekiem un outcastiem, pasargā 'kritušu' sievieti no nomētāšanas, utt, saka: "Cilvēka Dēls ir kungs pār sabatu", utt), lieki teikt, rakstu mācītājiem tas bija skandāls. blakus tam ir metalīmenis, kurā saskaņā ar bauslību (likumu) visa cilvēce jau tā ir neglābjami kritusi un notiesāta, kādēļ arī vajadzīgs Kristus upuris.
+ pēc tam vēstulēs Pāvils arī reflektē par kristietības jauno stāvokli, kurā tā vairs nav vienkārši jūdu lieta, bet gan saskaņā ar Dieva pavēli izplatās visā pasaulē pie pagāniem, viņam jautā - vai nejūdiem (pagāniem), ieejot kristietībā, jāievēro visas neskaitāmās jūdu lietas (apgraizīšanas (par kuras neievērošanu arī principā mirtin jāmirst, utt), ēdienu aizliegumus, utt), un Pāvils atbild, ka that's not the real point of christianity.
es, protams, ļoti vienkāršoju (jo no iepriekšminētā neizriet, ka kristietība līdz ar bauslības piepildīšanu Kristus personā nozīmē kaut vai visatļautību, jeb t.s. jūsmošanu - īsāk sakot, Pāvils/Kristus to pārformulē, sakot "mīlestība ir bauslības (likuma) piepildījums").
vai to var interpretēt kā aicinājumu nogalināt? jā un nē. galinātājiem visvienkāršākā atbilde, iebildums būtu šāds - vai , jūsuprāt, Jēzus močītu gejus? vai, vēl vienkāršāk, jāpiesauc gadījums, kurā Jēzus no nomētāšanas pasargā sievieti.
kur īsti ir problēma?
bet nu par visu pēc kārtas (laika trūkuma lbad nelikšu bibliskās atsauces, tev atliek vien uzticēties + jāņem vērā vecs luteriskās/vēl senākas ekseģēzes princips, ka "raksti" skaidro paši sevi):
- tātad tu vērs uzmanību uz bībeles sadaļu, kas saucās vecā derība, precīzāk, vietu, pasāžām, ko mēdz saukt par "rabbinical law", utml, kur Dievs/Jahve dod savai izredzētajai tautai likumus, principā, sabiedrisko iekārtu, kā redzi, tur atrunā visādus sīkumus, no vēršu turēšanas, līdz vīriešu piegulētājiem. "tam būs mirtin mirt" Jahve atkārto ne tikai homosex attiecību gadījumā (turklāt arī jaunajā derībā Jēzus vairākkārt norāda, ka "nāve" pazušana draud tam, kas dusmojas (tieši tā), kaut vai prātā, uz savu brāli, tuvāko). to ne obligāti var interpretēt, kā "nomētāšanu ar akmeņiem" (Jēzus laikā jūdu vecajie Mozus bauslību bija izstaipījuši tā, ka varēja ar akmeņiem nomētāt, piemēram, sievieti, kas pārgulējusi ar vairākiem vīriešiem, utml), principā galēja tiesas instance paliek Dieva rokās. tikpat labi, pārkāpjot sabatu, arī ir teikts, ka tam būs mirtin mirt, bet, piemēram, Jēzus laikā viņam rabīni vienkārši piesējās par to, ka viņš ar mācekļiem pārkāpj sabatu (nevis mušīja nost).
taču tas attiecas uz veco derību. jaunās derības laikā, jau evanģēlijos, tas tieši ir viens no gavenajiem jautājumiem - ko darīt ar visiem šiem Mozus likumiem? Jēzus vairākas reizes parāda, ka stāv šiem likumiem pāri (draudzējas ar muitniekiem un outcastiem, pasargā 'kritušu' sievieti no nomētāšanas, utt, saka: "Cilvēka Dēls ir kungs pār sabatu", utt), lieki teikt, rakstu mācītājiem tas bija skandāls. blakus tam ir metalīmenis, kurā saskaņā ar bauslību (likumu) visa cilvēce jau tā ir neglābjami kritusi un notiesāta, kādēļ arī vajadzīgs Kristus upuris.
+ pēc tam vēstulēs Pāvils arī reflektē par kristietības jauno stāvokli, kurā tā vairs nav vienkārši jūdu lieta, bet gan saskaņā ar Dieva pavēli izplatās visā pasaulē pie pagāniem, viņam jautā - vai nejūdiem (pagāniem), ieejot kristietībā, jāievēro visas neskaitāmās jūdu lietas (apgraizīšanas (par kuras neievērošanu arī principā mirtin jāmirst, utt), ēdienu aizliegumus, utt), un Pāvils atbild, ka that's not the real point of christianity.
es, protams, ļoti vienkāršoju (jo no iepriekšminētā neizriet, ka kristietība līdz ar bauslības piepildīšanu Kristus personā nozīmē kaut vai visatļautību, jeb t.s. jūsmošanu - īsāk sakot, Pāvils/Kristus to pārformulē, sakot "mīlestība ir bauslības (likuma) piepildījums").
vai to var interpretēt kā aicinājumu nogalināt? jā un nē. galinātājiem visvienkāršākā atbilde, iebildums būtu šāds - vai , jūsuprāt, Jēzus močītu gejus? vai, vēl vienkāršāk, jāpiesauc gadījums, kurā Jēzus no nomētāšanas pasargā sievieti.
kur īsti ir problēma?