Izvarošanas upuru vainošanas gadījumā parastās atrunas ir, piemāram, tas, ka upuris izvēlējās nepiemērotu apģērbu, gāja uz nepiemērotu vietu un vispār "uzprasījās", tātad pieņēma izvēli, kas likumsakarīgi noveda pie sekām. Šajā ziņā nesaskatu principiālas atšķirības.

Protams, to sarežģī tas, ka visi jau zina, ka lietot psihoaktīvas vielas ir ļoti slikti. Izvarošanas gadījumā ir skaidrs, kuru sodīt — izvarotāju. Atkarības gadījumā nevar sodīt vielu, tādēļ par vainīgo ir jākļūst pašam vielas lietotājam, kas nav pārāk grūti, jo viņš taču pats darīja tik ļoti slikti, ka lietoja sliktās psihoaktīvās vielas.