"vēlmju" metafora aizmiglo to, ka lietas būtība ir nedomājoša rīcība jeb ieradumi. atstāt rīcību pašplūsmā ir sekla harmonija, jo tas ir tikai atlikts konflikts ar uzskatiem. cilvēki nav iekārtoti tā, lai mūsu ieradumi būtu labi paši par sevi. tu zini, ka smēķēt ir stulbi, un ka labā dzīve nozīmē uzņemties to izzināt un projektēt. rīkoties saskaņā ar uzskatiem ir patiesāka harmonija, pat ja tas ir grūtāk. "romantiski priekšstati" šajā gadījumā ir eifēmisms vājai racionalizācijai, kāpēc nerīkoties saskaņā ar pamatotiem uzskatiem