Kad tu manāmi neizgulējies pamosties bērnu gultiņā ar nepazīstamu kaķi blakām un reibstošu galvu, pagriezies uz vēdera un ar rokām mēģini uzcelt savu ķermeni sēžus pozīcijā un ieraugi roņa purnu, kurš no spilvena skatās uz tevīm ar miklu -
visas pasaules bēdas manās acīs skatienu, uzcelies augšpēdus un atskārt, ka esi gulējis uz roņa ķermeņa, kurš uzzīmēts uz rozā palaga, iespējams, ka tu pie sevis nodomāsi, ka šī diena nav iesākusies veiksmīgi, nē, nerunājiet aplamības mans dārgais ser, diena ir tikai sākusies.
Laiks pamest šīs sienas.
Pavadu kolēģi līdz autoostai un dodos nelielā pastaigā, ieeju vērmaņdārza teritorijā un pamanu burzmu, izdzirdu basus, eju tuvāk un holy shit! Skan wu tang klans un notiek breakdance pasākums, kur centrā stāv 4 wiggeri, kas nedejo un divas meitenes trenuškās, kuras mēģina dejot disko, pa vidu tam visam planē arī kāds aizelsies džeks lāča kostīmā, iespējams, ka kāds pie sevis nodomātu, ka šī diena tomēr nav iesākusies kā nākās, bet nē, es to ignorējot streipuļoju uz priekšu,
nāk miegs, ārā ir silts, esmu nonācis līdz katedrāles parkam, kura nosaukumu neatceros, Raiņa parks? Ta nav svarīgi, jo te pat uz soliņa es arī devos gulēt, brīdī starp miegu un nomodu sapratu, ka nenormāli gribās ēst un mans kunģis ir jau gana cietis, kabatā ir tikai sīknauda, jābrauc mājās, esmu mājās.
haha