__________________

Nu nav vēl tik lēta, bet nu komon - pie mūsdienu tehnoloģiju attīstības visticamāk drīz vien lētākos variantus varēs saņemt diezgan vidusmērīgs cilvēks. Plus - nejau visiem vajag pilnīgu orgānu nomaiņu. Kaut vai ceļu locītavu nomaiņa rada sekas pati par sevi - it kā nav jauna sirds, tomēr cilvēks nevis guļ uz gultas un mirst, bet turpina dzīvot, elpot, sportot - tā netieši paildzinot savu dzīvi anyway.
Bet, jā - ir versija arī par augstāko sociālo slāni un tā arvien augošo pārākumu. Īstenībā..te sāk parādīties pārāk daudz mums, mūsu prātam vēl neaptverami mainīgie, kas neļauj gana objektīvi prognozēt. Es domāju - kad mums būs 50, būs pilnīga zinātniskā fantastika realitātē. vai arī...varbūt tomēr kaut kāds pasaules gals, kataklizmas, civilizācijas iznīcināšana līdz tādam līmenim, ka visas kiborgēšanas pajūk un atgriežamies citos līmeņos...EVEN MORE - cilvēku psihiskās spējas ir totāli pieaugušas - intuīcija, domu lasīšana - all teh mind power, kas minimizē fizioloģiskās nepieciešamības. Varbūt nemaz nebūs tā kiborgu būšana tik pieprasīta jo, komon - it's all in your head. Katrs pats sev jogs, nirvānists, teleportists un telepātists. Virtual reality. Matrix.

OU,OU,OU, OUUUUUUUUUUUUUUUUUUU! :)

Nu re. Es pat neiedomājos par tik augstām feechām, kā visas Tevis minētās. Tas tikai vēl vairāk apstiprina to, ka hmm...ka būs kaut kas TĀDS, ko mēs pat nespējam prognozēt.

Domu lasīšana? Nu ir diezgan apgūstama māksla, jā. Esmu novērojusi, ka man padodas. Tiesa, es nelasu tā kā grāmatu, nespēju nolasīt, kādi vārdi tieši cilvēkam galvā skan, bet pietiekami labi sajust viņa vēlmes, pēkšņās idejas, attieksmes pret lietām, situāciju, dzīvi vispār, paredzēt viņa rīcību un redzēt tās patiesos cēloņus un motivāciju utml. varu gan. Var to saukt arī par spēcīgu intuīciju. Jautājums ir - cik lielā mērā cenšas to attīstīt, kāda ir nepieciešamība.

Nu var to saukt arī tā - galu galā - kas tad cits tas ir, kā vien padziļināts līmenis Tevis minētajās zinātnēs. No otras puses - nav tā, ka es tās būtu mērķtiecīgi mācījusies. Es neanalizēju cilvēka uzvedību parasti. Es vienkārši pēkšņi sajūtu un zinu. Tas nav prāts, tā ir intuīcija. Es neizdomāju loģiskā ceļā "viņš pielika pirkstu pie deguna, tātad - melo", es paskatos un reizēm raksturoju cilvēku no pirmā skata. Pie kam - lietas, kuras citi pārsvarā neredz. Nu...nav jau svarīgi, kā to sauc - psiholoģija vai intuīcija. Galvenais ir rezultāts - cilvēki sāk arvien vairāk būt spējīgi sajust viens otru, saprasties bez vārdiem. TO esmu novērojusi.