__________________

pirmais,
es pamostos no tā, ka sapnī žņaudzu midgetu un jams traki skaļi un kaitinoši kliedz, pie tam es to daru ar gumijas lentu, nākas izmantot celi, lai to kārtīgi novilktu, modinātājs,

otrais,
es stāvu ārā pie savas mājas un 3min skatos uz pīļu kāsi (pīles vnk līdz galam neizpīpēja un nometa uz zemes, es biju kā - celt vai necelt, tāds ir jautājums),
kurš it kā ar zemu frame rate tirinās pāri zilajām debesīm, un veido visādas formas, kuras vislaik atgādina pīļu kāsi, wtf?

trešais kadrs,
es guļu autobusā un tad pēkšņi panikā pamostos, tērbatas iela? kas pie vellna ir tērbatas iela? Kur es esmu? Mums vajadzīga palīdzība! Kāds izsauciet policiju! FIXI, un kamēr manā galvā kauc sirēnas, es ar acs kaktiņu pamanu,
ka pieturā stāv džeks ar tādu pašu ādas jaku kā man, viss uz brīdi paliek kluss kā džungļos ( jo tur ir plēsoņas n shit) klusi atskan vārds - vo suka..

vispār apsveru domu, doties uz kādu garīgās atveseļošanās centru, sapnī žņaugt midgetus ir pārāk slimi,
kaut gan, vecajos labajos laikos, visi žņauda midgetus, un visiem par to bija prieks,
cik gan ātri ir izmainījušās uzvedības normas sabiedrībā, tas ir psc
Tas pat bija pieklājīgi, atnest uz mājām punduri un to nožņaugt namatēva priekšā, uzreiz mājās palika silti,
namatēvs vairs neturēja rokas krustus, bet gan atpleta tās un ar asarām uz vaiga sauca "DĒLS!", silti pīrāgi uz galda, kompots,
apskāvieni, cieņa..
Pēc vakariņām visi ietu uz dārzu un skatītos kā bērni sist punduri maisā, kurš ir piesiets pie koka zara,
maisā, protams, būtu arī sardeles, tās it kā neļauj tik ātri izbojāt prieku (lasi: nosist punduri)
un kad beidzot mais tiek uzšķērsts visi var pamieloties,
tur pat stāvēja spainis ar ūdeni, lai noskalotu sardeles, zini, kā
asinis n shit,
punduri arī ir cilvēki
TU DZĪVNIEK!

Darba dienu noslēdzu ar Count Nosferatu Kommando un dodos mājās