__________________

Tikko atcerējos cik es kruts kādreiz biju, kad man bija ap 14 mēs ar dzelteniem krāsas baloniņiem uz skolas miskastēm uzrakstījām FUCK, tur bija 4 misenes, 4 burti, hahaha, nenormāli vareni!1 Man tagad kauns to atcerēties.

Nez kāpēc aiz garlaicības sāku atminēties bērnību, konstatēju faktu, ka apsargi parasti ir sukas,
atcerējos, ka mani vienreiz sašāva ar pneimatisko plinti, trāpija pa roku,
mēs ar pacaniem tikai eksplorējām vietējo fermu un tās telpas,
vecie metēji, bijušie zemessargi, deģenerāti, kādreiz kad es vēl dzīvoju iekš geto,
tur bija viens zemessargs, kurš ne tikai sev kāju izpisa ar lodi, bet arī savam biedram,
vienmēr dzēra un šaudījās, vienu dienu es sēdēju kokā (no kura krītot gandrīz salauzu muguru ),
un tur bija viens melns suns, tipa agresīvs, skrēja pakaļ bērniem, kas jamo kaitināja un tad mēģināja iztaisīt seksu,
haha, nopietni, jams sēdēja uz trotuāra un kaut ko vaktēja, te pēkšņi pretīm nāk zemessargs-kā-viņu-tur-sauca,
izvelk savu makarovu un izšķaida sunim galvu,
tā vienkārši, es pilnīgi ahujel uz momentu, bet tikai uz momentu,
I've seen shit worse than this, anyway,
tad jams paņem suni aiz kājas un velk prom, man garām un vēl uzsauca "ko skaties?",
deru, ka jams suni iemeta upē, ciemā iestājās kārtība un miers,
vairs nebija nekādu problēmu un visi dzīvoja laimīgi mūžīgi mūžos.
Neilgi pēc tam uz tās pašas ielas vienu rītu bija milzīga asiņu līnija (suņa asinis jau bija aizskalojušās)
tipa viens no vietējiem intelektuāļiem bija nospēris cūku, bet netālu no mājām uz ielas nogalējis,
jo jamā pretojās un vilcis uz savu dzīvokli pilnīgā pāli, vienkārši viss bija asinīs,
tajā pašā dzīvoklī pēc tam bija gan ugunsgrēks, gan slepkavība (cilvēka), neatceros, kas tieši, bet tas viens podjezds vienmēr bija asiņains, izdedzis un totaly fucked up.

( Jā! )

( fuck me )

Aizeju uz Rimi, iepērku pārtiku, parunāju ar paziņu no puķu veikala,
atnāku atpakaļ, atslēdzu durvis, pieeju pie galda, lai iemestu atslēgas
atvilknē, paraugos uz monitora, laiks 13:13, es domāju, bļjā, cik liela ir iespēja
uz ko tādu? Man tas liek nopietni padomāt, jo tas nav tikai "ķermenī ieprogrammēta
laika izjūta, Tu apskaties pulkstenī pēc atmiņas", nē, tā ir laika iedaļa -> darbība,
nē, tā nav pirmā reize, gandrīz katru dienu ir kāda ne-tik-ordināra darbība + tagotais
laiks, es esmu iekļuvis lineārā laika joslā, ja pieņemam, to ka laiks ir dinamisks un to
ka tas vispār eksistē, savādāk viss notiktu vienlaicīgi, laiks ir iedalījums,
ja sākumā bija viena liela iedaļa, tad tagad laiks ir paātrinājies, evolūcija, sākumā
bija ātomi, tad molekulas, tad faking saules sistēmas un galaktikas, dzīvība un
prāts, laiks iet uz priekšu un paātrinās,

( Pažēlo savu prātu un nelasi tālāk )

Kāpēc man patīk bērni (nē, man pašam nebūs bērnu, iedomājieties kādi jamie izaugtu).

Iz dzīves:

Eju pa ielu, pretīm iet maza meitenīte un māte, meitenīte apstājās pie sliekas, tad
aši iekārtojās atpakaļ neredzamajā mātes blakusvāģī un saka:
"Zini, man skolā teica, ka sliekas ir labas"
Te es, kurš jau ir pagājis garām šim pārim, palēlinu gaitu, lai dzirdētu visu dialogu.
Meitene turpina "Jo viņas izrušina zemi un tad tur var sastādīt puķītes!"
Tas atjaunoja zināmu ticību labajam manī.

Kaut gan man vēl bija jābrauc uz mācību iestādi un pēc tam jāklausās mega varenā dialogā (bļjad, cik var izmantot vārdu "teiksim" vienā teikumā ĀĀĀĀĀ), kas norisinājās autobusā starp konduktori un tālbraucēju, pa ceļam uz mājām, lifes goes on, es ēdu silķes ananāsos, kartupeļu pankūkas un bauskas alu, man saldajā ir šokolādes tāFelīte un rīt es iesniedzu atlūgumu.