__________________

Kāpēc man patīk bērni (nē, man pašam nebūs bērnu, iedomājieties kādi jamie izaugtu).

Iz dzīves:

Eju pa ielu, pretīm iet maza meitenīte un māte, meitenīte apstājās pie sliekas, tad
aši iekārtojās atpakaļ neredzamajā mātes blakusvāģī un saka:
"Zini, man skolā teica, ka sliekas ir labas"
Te es, kurš jau ir pagājis garām šim pārim, palēlinu gaitu, lai dzirdētu visu dialogu.
Meitene turpina "Jo viņas izrušina zemi un tad tur var sastādīt puķītes!"
Tas atjaunoja zināmu ticību labajam manī.

Kaut gan man vēl bija jābrauc uz mācību iestādi un pēc tam jāklausās mega varenā dialogā (bļjad, cik var izmantot vārdu "teiksim" vienā teikumā ĀĀĀĀĀ), kas norisinājās autobusā starp konduktori un tālbraucēju, pa ceļam uz mājām, lifes goes on, es ēdu silķes ananāsos, kartupeļu pankūkas un bauskas alu, man saldajā ir šokolādes tāFelīte un rīt es iesniedzu atlūgumu.