__________________

Knapi dzīvs izkāpju no tramvaja, aizklumburēju uz darbu, ieveļos iekša gandrīz paklūpot aiz kastēm, uzlieku cepties kafiju, paņemu kafiju

Direktors grib paskaidrojumu.

Sēžu krēslā un raustos, katru reizi, kad uznāk lūziens - notiek elektrošoks.

Vakar/šodien:
7:00 pieceļos
8:00 esmu darbā
17:00 esmu mājās
23:00 esmu vecrīgā
23:30-2.30 mi6
3.00-6:00-melnais kaķis
6:00-7:00 hvz/stacija
7:00-9:00 brauciens uz kaut kādu miestu, līdz kuram netiekam, bet apstājamies Dubultos,
lai pašūpotos pie jūras, tālāk seko brauciens uz darbu
10:00 esmu darbā
11:00 esmu darbā
12:00 esmu darbā
13:00 esmu darbā
....
līdz 17:00

 

21:00 Orange barā, ok?

Šūpojos un migu ciet sapulcē, pie vellna jūsu plānus, es braucu uz mājām,
gar pamestajiem cehiem un rūpnīcām, gar ostu un dārziņiem, gar dēļu kaudzēm
un piecstāvenēm, pa ceļam ieskrienot veikalā, starp Donner un Walter
aliem un kaķu barības atrodot minerālūdeni un lētu galda vīnu, izejot cauri
dubļainam pagalmam, pa slidenām kāpnēm, cauri haosam, esmu mājās,
deru, ka negulēšu vismaz līdz 22:00, kaut gan autobusā pazaudēšu samaņu vismaz
2.3 reizes.
Kaut kāds nemiers.

Vakarnakt, no mums netālu sēdēja varens pāris ,
sociālā interakcija bija apmēram 0 līmenī,
jamie totāli nogulēja klusumā kādu(vismaz) stundu,
vienkārši raugoties uz saviem kokteiļiem kā balķi, džeks bija tik izmisis,
ka pat paspēja iejaukties mūsu sarunā ar "TRAMADOLS!",
uz ko dabūja atbildi: "Nē, tas nav trama- eu tu klausies mūsu sarunā?!",
->"nē, es tik padzirdēju :(" tālāk jams turpināja gulēt blakām
savai vakara dāmai līdz jamā piecēlās un vienkārši neko nesakot aizgāja
(nav jau tā, ka es diži sekoju līdzi, bet nu mūzika neskanēja kādu brīdi, no viņu puses bija 0 skaņu),
 nuff said, džeks palika līdz pašām beigām,
divatā ar alkoholu.
Jams izskatījās kā bēdīgs ronītis.
 Heheheheheh.
:(