March 29th, 2008


atmiņas

Posted on 2008.03.29 at 23:16
klausos:: Thievery Corporation: Warning Shots
Vo, atcerējos,
kad es dzīvoju iekš getto, tēvs, kurš bieži ņēmās pa mežiem, mēdza atvest lazdu riekstus,
tad kādu dienu es tiku pie vesela maisa, īsāk sakot, es staigāju apkārt pa rajonu ēstdams riekstus,
džeks nr. 1 tā teikt, un tur bija tāda supernabadzīga ģimene
(tenkas bija, ka jamie ēda kaķus, manam tēva brālim vēlāk nospēra velosipēdu un paslēpa to bēniņos, bet tas jau ir cits stāsts),
no šīs ģimenes, divi brāļi kontrolēja svina liešanas biznesu,
es nezinu kā, bet jamie, maitas, bija dabūjuši daudz dažādu formu un tagad visi pie viņiem nesa svinu
(no akumulātoriem, kurus atrada, visbiežāk, vietējā svalkā vai misenēs, es savu svinu ieguvu kulturālāk)
un par kaut kādām končām, kaķenēm, rotaļlietām, jamie izlēja atnesto svinu, monopols bļjad!
Parasti tas notika netālu no sākumskolas, pāri grāvim, kaut kādos brikšņos, no turienes cēlās melni dūmi,
bet tas nevienu pieaugušo netraucēja, visi bija pārāk nodzērušies vai darbā,
tātad tur nereti bija pa padsmit purniem un notika ūber tirgošanās, kā pie
Džabas Huta, tikai tirgotāji bija reizes 1822 tievāki,
man īpaši nepiesaistīja paši svina breloki(bērni, svins ir indīgs) kā tas process, jo man bija svins (kruC džeks),
bet man nebija formiņu, tad kādu dienu, es staigāju apkārt ar tiem riekstiem un satiku brāļus-svinotājus, īsumā,
jamie redzēja riekstus un tā kā, droši vien nebija ēduši pāris dienas, piedāvāja man visu riekstu maisu (nu ap 300gr )
apmainīt pret formiņām, labi, es aizgāju pie viņiem uz mājām,
kur, viņu 5-6 māsu un 1-2 mazāko brāļu ielenkumā (vecāki tai laikā, paldies dievam, droši vien siroja),
apskatīju formiņas, dažas bija ieplīsušas, bet what the heck, apmanīju ar un kļuvu par top veci rajonā.
Pēc tam mēģināju izliet ZELTU, jo biju redzējis filmu par filozofa akmeni (krievu versiju laikam?).

Ā, atcerējos par kaķiem un supernabagiem, es reiz rūpējos par pamestu kaķēnu, pāris dienas baroju, spēlējos un te kādu dienu, kaķīc izskrēja tā patālāk no mana podjezda a tur gāja svina lējēju ģimenes tēvs, jams kaķēnu pasauca kaut kādā vārda un tad notvēra, iespieda padusē un aizgāja, es biju kā "eu tas nav tavs kaķis! :_(" , pamanīju kaimiņa pretīgu smīnu, pēc tā sapratu, kas notiks ar manu kaķīti.

Vispār, man ar dzīvniekiem nekad nav veicies ( ar ko tev vispār ir veicies? hahaha, labs jautājums, atbilde -  ar svina liešanas formiņām), reiz zālē atradu putnēnu, mēģināju to iesmērēt klasesbiedrenēm, kas beidzās neveiksmīgi, nu labi, kāpēc, lai es neizaudzinātu putnu, nēsāju jamo visur līdzi, baroju ar sliekām, likās, ka viss iet labi, tad otrajā dienā, no rīta, putnelis bija īpaši bļaustīgs,
a man bija beigušās sliekas, nu labi, iedevu maizi, ko jams rīdams norija, īsāk sakot,
viņam uzpūtās vēders, tas palika nekustīgs un karsts,
es to iznesu laukā, jo svaigs gaiss,
aiznesu pie viena grāvja, jo tur bija ūdens,
noskatījos tā agonijā kādas 30min līdz jams nomira manās plaukstās,
apraku kurmja rakumā,
pēc tam nedēļām vainoju sevi un maizi, patiesību sakot, es pat tagad vainoju sevi, bet kā es varēju zināt, ka viņam bija alerģija pret maizi...
Apsolīju sev nekādus dzīvniekus, diemžēl, gadus vēlāk nācās ziemas laikā ar lāpstu lauz sasalušu zemi, lai apbedītu savu ragā sasalušo kaķeni kamēr sals smeldza manus asarainos vaigus, vēl paveicās uzrauties uz kaut kādām saknēm, I mean, what the fuck?

Labi, ja mana viena ieraksta ietvaros ir gan par svina liešanas formiņām, gan par dzīvnieku apbedīšanu, laiks gulēt.

Previous Day  Next Day