Esu JAU mājā no Līgo Līgo svinēšanās laukos..

Bī tā dikti mierīgi un forši.. tik pavisam mazdrusciņ nolija.. bet MIGLA.. tik skaisti!!!

Tā nu mēs abas ar Zandas Jankundzi nosēdējām, pļāpājot un intensīvi pa mazām devām iemalkojot kko nedaudz grādīgu, līdz pašam rītam.. un tad jau vais nebī jēgas iet gulēt, jo modās sīcīc i bī jāiet viņu barot..

BLIN, kā es apreibu, pieceļoties kājās no tupēšanas pie ugunskura!!! andas skatienu arī notvert bī grūti, kad viņa nedaudz šļupstot skatījās manā virzienā! :)
..un tad es sapratu, ka esu bik pamatīgi pietempusies un sazin kādas muļķības sarunājusi (sirdi izkratījusi un atklājusi pa daudz sevis) gandrīz svešam, bet, liekas, tomēr tik patiesam un foršam cilvēkam!!!

Bija jau dikti skaists plāns palikt vēl vienu nakti, kad Zanda aizbraukāja ar vecākiem uz māju pusi.. bet nu tā sanāca, ka dikti sakašķējos ar mammu un vecvecākiem.. un tagad ļoti ilgi, domājams, tai pusē vais nerādīšos!!!

Uiiii, kā man riebjas, ka tā notiek!!! :/