Atpakaļ | Īpašas atmiņas | Tālāk
 
Lienita
spindzeliite
26 Janvāris 2006 @ 20:55
No matter where I go...I will go with a smile...  
...un tagad, kad man sāka rasties cerība, ka dažus brītiņus dienāes varu jusities arī laimīga, viss tika sagrauc un cerība brutāli atņemta...
Sirds ir sažņaugusies kamolā un smacē mani nost...es nedrīxtot stresot...phe...POHUJ MAN!!!
NOSPRĀGT GRIBĀS!!!
...vēl pāris tabletes Tavegyl palīdzēs...
 
 
Garastāvoklis:: nožēlojami vientuļa
Mūzika: NANA - One second
 
7 raksta | ir ko piebilst
 
( Post a new comment )
Lienita[info]spindzeliite on 26. Janvāris 2006 - 21:30
Kāda jēga man kko acerēties, ja visi mani mīļākie cilvēki mani pamet (nomirst vai aizbēg, vai pazūd...)!!! nav jau pirmā reize...es vienk visu vienmēr sabojāju un aizbiedēju savus mīļos!!!
Man miegi dikti nāk...cerams, ka Raimis nedusmosies, ka jau guļu!!!:/

*Lienita iemet pdējo postu i dodas čučēt, cerībā ka nepamodīsies!!!
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)