|
|
Thursday, February 12th, 2004
|
9:33a
Daži cilvēki ir pavisam traki - mani pamodināja pl 5 sūtītās īsziņas.
Nesaprotu, kā var negulēt tādā laikā - rīta pusē miegs ir viss saldākais. Perversija modināt citus tik agri...
Lai nu kā pl 6 tik un tā bija jāceļas, fiksi jābrokasto un jāskrien uz vilcienu.
Pa ceļam rādīju, kur atrodas Sapņu fabrika - ehh un uzpeldēja senas atmiņas.
Lai gan centos sev iegalvot, ka tas bija sen un vairs nav taisnība.
Tas Aristotelis 2001.gadā - to laikam neizdosies aizmirst nekad. Varbūt vienkarši tās atmiņas paraksies zem citām un paslēpsies dziļi dziļi, bet nepazudīs.
Skaists laiks bija tas... Bet nu tas ir pagājis.
Un ir citi notikumi, cita dzīve.
Viss plūst un mainās.
(2 comments |comment on this)
|
9:12p - Vīreļi
Tā, es jau domāju ka šie būs beidzot likuši man mieru, bet nekā...
Šis pagadījās svešzemnieks-dienvidnieks.
Skrienu es no Origo Rimi ārā, tūlīt tūlīt iecirtīšu zobus siltā maizītē un nesīšos atpakaļ, lai paspētu savākt savu mobilekli, kas bija nolikts baroties un te man angļu mēlē jautā kur esot i-neta kafē.
Vīrelis, tā ap 40 - 50, man līdz padusei, tumsnējs.
Es fiksi pasaku, ka tur pat Stacijā vien ir.
Nē tas nederot , jo esot pārāk dārgi.
Pastāstu kur atrodas Elik.
Nez kaut kā bazars ievilkās un nonāca pie tā, ka gribot mani aicināt uz pastaigu mēnesgaismā...
Pīīīī
Un vienmēr, ka man ir drausmīgi kaut kur jānesās, man piesienas šitādi radījumi
Un kā vienmēr es aizmirstu ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) mikstmiesis ieteikto padomu šajā gadījumā
:))
(4 comments |comment on this)
|
|
|
|