Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

spike:

āāāā priecīga un svētlaimīga diena Jums internet,

Es saprotu, ka ņerga manī kārtējo reizi ir pārlaimīgs, un tas ir tāpēc, ka ir pienācis LOST pēdējā sezona. Un tas nav tāpēc, ka man ir prieks, ka šis pasākums beigsies. Bet vienkārši tāpēc, ka es dievinu to seriālu, un atkal beidzoties sērijai gribējās skaļi kliegt un bļaut. Ienīstu kā viņi nobeidz tās sērijas, kad jau es esmu iebraucis ar acīm monitorā, un žoklis jau dauzās pret klaviatūru un tulīt tik būs zili brīnumi (vai arī tagad es domāju par geju porno, labi atkal kaut kā ne pa tēmu) un viņi slēdz ballīti man uz nedēļu. Es pat nezinu, es pieļauju iespēju, ka to varētu salīdzināt ar kaislīgu seksu, kad viss jau tullīt kulminēs, un meitene (dažiem zēns, dažiem meksikānis El mahina, vislaimīgākajiem Megana Foksa (i hate that brian ostin green dude)) saka - nav ko, ejam dzert tēju. Ienīstu.

Bet savādāk lieku reizi ir pienākusi ceturdiena, kur es domāju, ka atkal nedēļa paskrēja kaut kā nemanot. Un vēl cilvēki saka, ka nav izgudrota laika mašīna, man liekas,ka kāds viņu tikai neveikli ir nosaucis par alu. Bet, jā, šī nedēļa aizritēja vēja spārniem, un sāku secināt, ka pamazām sāku gūt izteikti estētisku baudu no sarunām ar cilvēkiem, man šī īpašība bija pazudusi, jo atskaitot faktu, ka esmu alfa un omega, un zinu par citiem visu labāk, jo ilūziju pasaule ir stipra manī, bet man kaut kā sāka netikt sarunas ar cilvēkiem. Bet esmu atkal jau atguvis šo mīlestību pret cilvēcīgu sarunu un diskusiju. Lai gan nemainīgi esmu reliģiozs sofists.

Laikam, lai gan mēs runājam par reliģiju, tad es drīzāk esmu pārliecināts, es pat nezinu kas. Man ir spēcīga ticība cilvēkos kā tādos, ka vispār, ja tici sev, tad tas ir āri viss, kas nepieciešams. Un ja jūs ticat man tad iespējams es būšu jūsu jaunais glābējs. Tātad, lai pielūgtu mani, jums vajag ticēt man kā glābējam un ziedot man Meganu Foksu. Viss ir pavisam vienkārši. Un līdzīgi kā Dievs un Džo Peši uz dažam Jūsu lūgšanām es atbildēšu, uz dažām nē. Un lai audzinātu Jūsos pārliecību ik pa laikam es sūtīšu likteņupes pārbaudījumus. Labi, jābeidz runāt, un jācer, ka bībele melo, jo savādāk man tiešām degt elles ugunīs. Pareizi, tur es nedegu, man ir katls un dakša,kas gaida mani ierodoties un ķeroties pie darba.

Bet tomēr mazliet cieņas visiem priesteriem