ja tu domā bipolāros disorderus, tad ir iespējamas iemīlēšanās līdzīga sajūta, kad ir eiforiskajā (vai kā nu tur to augšas fāzi pareizi sauc) fāzē. šī sajūta momentāli pāriet, kad iestājas depresīvā fāze, un tai nav nekāda sakara ar iemīlēšanos kā tādu. :)
un es nejau par pakāpi. bet par to, ka ir iespējamas situācijas, kurās depresīvajam cilvēkam tāda iemīlēšanās ir kāreiz vēl viens grūdiens dziļāk bedrē. der atcerēties, ka cilvēks, kuram ir depresija, lietas uztver savādāk, negatīvāk, bieži pievērš uzmanību pavisam citiem situāciju aspektiem utt. tāpēc apgalvojums, ka iemīlēšanās palīdzēs tikt galā ar negatīvajām sajūtām, ir ļoti riskants.