Man gan liekas, ka galu galā... tas, ko par tevi domā, simti vai tūkstoši cilvēku, raksta... ieceļ saulē, vai samij ar dubļiem neko tā īsti nenozīmē. Protams, tas rada zināmas emocijas, pie, kurām gribas pieķerties, vai no kurām aizbēgt, taču tajā pat laikā - tie visi ir svešinieki, kuri nezin gandrīz it nekā, kuri nebūs līdzās brīžos, kad tas būs patiesi izmisīgi nepieciešams un, ja arī būs... tas neko nenozīmēs. Manuprāt daudz svarīgāk ir atgriezties pie cilvēkiem, kuri ir dārgi, un būt kaut kam viņu acīs... lūk to es saucu par sasniegumu.
(no subject) @ 01:32 am
puremed commented on spike's post:
Man gan liekas, ka galu galā... tas, ko par tevi domā, simti vai tūkstoši cilvēku, raksta... ieceļ saulē, vai samij ar dubļiem neko tā īsti nenozīmē. Protams, tas rada zināmas emocijas, pie, kurām gribas pieķerties, vai no kurām aizbēgt, taču tajā pat laikā - tie visi ir svešinieki, kuri nezin gandrīz it nekā, kuri nebūs līdzās brīžos, kad tas būs patiesi izmisīgi nepieciešams un, ja arī būs... tas neko nenozīmēs. Manuprāt daudz svarīgāk ir atgriezties pie cilvēkiem, kuri ir dārgi, un būt kaut kam viņu acīs... lūk to es saucu par sasniegumu.
Man gan liekas, ka galu galā... tas, ko par tevi domā, simti vai tūkstoši cilvēku, raksta... ieceļ saulē, vai samij ar dubļiem neko tā īsti nenozīmē. Protams, tas rada zināmas emocijas, pie, kurām gribas pieķerties, vai no kurām aizbēgt, taču tajā pat laikā - tie visi ir svešinieki, kuri nezin gandrīz it nekā, kuri nebūs līdzās brīžos, kad tas būs patiesi izmisīgi nepieciešams un, ja arī būs... tas neko nenozīmēs. Manuprāt daudz svarīgāk ir atgriezties pie cilvēkiem, kuri ir dārgi, un būt kaut kam viņu acīs... lūk to es saucu par sasniegumu.