Iznesamā daļa bija tāda, ka mani palūdza iziet paņemot/paceļot aiz rociņas, lai pārliecinošāk.
Mana officiālā versija, ka es vai nu esmu pārāk nestilīgs, vai tikpat stilīgs kā Sončika, tikai esmu ielavījies.
Labi patiesībā es garlaikoti atspiedies uz rociņas sēdēju, ar saulesbrilēm uz acīm, kas bija mana dzēruma loģika, ka tā es viņas nepazaudēšu. Bet apsarga kungs teica, ka es guļu, la gan ar viņu runāju. Un par pretējo es viņu pārliecināt nekādi nespēju.