Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man liekas,ka man vajadzēs kaut ko pamainīt patreizējā dzīves ritmā, jo es secinu, ka es kaut kā nekam nespēju vai nevaru, laikam frāze ir varbūt pat negribu saņemties. Tas laikam ir vairāk tas, ka man ir kaut kādi hitlera plāni, ko es mājās varu sadarīt, bet tā arī nekad nespēju tam saņemties. Viss beidzās ar to,ka es tikai noslinkoju kārtētjo vakaru. Man vajag personīgo assistentu brīvajam laikam, kurš vienkāŗši ņem un plāno to, ko es ar viņu daru vai iesāku. Savādāk, tā pat vairs nav pat pašplūsma.

Vēl viens ļaunums, ko es secinu, ka daudzi noliedz, jo tas ir slikti un fui ir visādi draugi un facebook, kas man kā sociālai būtnei sniedz iespēju socializēties ar cilvēkiem viņus pat nesatiekot, tas mani mulsina, jo reāli tas apēd visu manu brīvo laiku un es par to jūtos vainīgs pats pret sevi. Tas ir ārprāts, jo tas, ko es tikai daru ir ar kādu komunicēju. Viss man vajag māju meža vidū bez jebkādām sakara ierīcēm, uz kuru mukt, es pat nezinu uz brīvdienām, bet es jau zinu, ka tā es dzīvot nevaru.

Un lūk man rodas jautājums, kā, lai es iesāku un daru lietas pats sev, ja man pat nepietiek laika uz viņām koncentrēties. Piedevām man liekas, ka manī sāk atkal jau mosiets kaut kāds sen manī nomiris geimera gars, kurš mani vedina uz domām, ka vajadzētu kaut ko uzgeimot. Un nedod dievs es vēl šim kārdinājumam ļāušos. Un jā vai esmu minējis, ka esmu riktīgs geeks! Te to var uzskatāmi manīt.