Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

spike:

man liekas, ka viss mainās ir nodrāztākā frāze uz pasaules. Un, protams, manas direktores mīļotais teiciens - kad es augu tā nebija, skrien caur maniem kauliem tā, ka maz neliekas. Bet te nu palasot avīzes paliek ļoti interesanti. Es zinu, ka lasīt nemāku un avīzes, lai jau paliek intelektuāļiem.
Bet! Interesanti un nepārsteidzošs fakts, ka piena industrijai iet slikti. Man jau liekas, ka tas nav nekāds pārsteigums. Teikšu kā ir, es jau sen nepērku pienu, ja nu kādreiz uznāk. Nemaz jau nerunājot par kefīru, kas laikam maksā ap astoņdesmit santīmiem. Es, protams, tādu lietu fizioloģiski iedzert nevaru, bet jūtu līdzi cienītājiem.
Katrā ziņa tas, kas mainās ir tas, ka bērnībā būtu smaidīgs līdz ausīm, ja zinātu, ka būs cola nevis piens. Un tā man laikam arī gadās nereti, ka es iepērku šo indes dziru, bet piens paliek plauktā. Un mani nemaz nepārsteidz, ka piena industrija iet uz grunti. Laikam jau pienam vajadzēs mārketinga centienus krietni lielākus par Amerikas "Got milk". Jo teikšu godīgi tajā brīdī, kad ieraudzīšu MR.Reiniku un Ellu ar piena paku un tekstu "Vai tev ir piens ?!". Es dzeršu visu, kas nav piens.
Bet tagad jau redzu savas bērnības rīmeiku. Ja man coca cola bija uz svētkiem, tad tagad bērneļiem pie svētku pusdienām būs piena glāze, kamēr ikdienā būs vien kola jādzer.
Bet racionāli uz to paskatoties kāds pārsteigums, ka neviens nepērk pienu, ja nemaldos tā cenas svārstība gada laikā ir bijusi ~50%. Un ņemot vērā vienas mājsaimniecības ienākumus Latvijā. Smieklīgi. Es domāju drīz līdzīgi kā no trim karotītēm pie tējas par godu trim Latvijas cukura fabrikām. Mēs atvadīsimies no daudzām piena ražotnēm. Un kamēr neviens nemainīs situāciju.