Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

spike:

ir pietuvojies man mīļākais gada laiks - piektdiena :) darbā jau tiek iemalkots pirmais šampis, un pats sēžu pie datora, kreklā ar šlipsi. Tā sacīt ļaujoties pārdomām par šodienas vakaru, kad cienījamais Roberts svinēs savu precību faktu un izbaudīs vecpuišu ballīti.
Līdz ar to šīsdienas plāns zolīds, bet piedzēries.
Mazliet ir prieks par savu izaugsmi, ka spēju priecāties par to, ka bijušajai draudzenei ir jaunas attiecības, kurās viņa ir laimīga.
Un prieks par to ,ka šodien aiz loga spīd saule, kas pasākumam vakarā piešķir patīkamu gaisotni.
Kā sacīt jāsaka dzīve ir skaista un šampis ir salds.
Tagad tikai jāsaņemas pašam un jāmetas dzīvē varbūt atradīšu sev arī kādu lēdiju, kas darīs manu ikdeinu priecīgāku, un naktis kaislīgākas.
Long live fun! Vispār tagad dzīvē tikai priecāšos par lietām.
P.S. Vakar noskatījos Tarantīno jauno brīnumu "Hell ride" . Saku godīgu man nav ne mazākās nojausmas par ko tā filma bija. Tur bija tikai krutais Revolvero, kurš izcēlās ar to,ka ir kruts, un jebkura tuksnesī dzīvojošā daiļava, kuras bija ļoti izskatīgas, viņu ieraugot pleta vaļā kājas.
īsāk sakot fantastiskākais tribute to mačo ,ko esmu redzējis!