Sākšu ar to patīkamāko, lai arī cik maz bija to cilvēku tajā Arēnā vakar Sex pistols man sniedza tieši to, ko no viņiem gaidīju, un esmu lepns ar to, ka viņus esmu redzējis.
Visā visumā šodien kaut kāda jocīga diena pati par sevi liekas. It kā tam visam nekāda izteikta iemesla nav, bet frīkains fīlings no sākta gala. Atkal manī ir pamodusies tā dziņa, ka kaut ko gribas, bet pats nezinu ko. Nekad neesmu sapratis kā šādās situācijās aizpildīt tukšumu.
Patiesībā nekad neesmu arī sapratis kāpēc šāda sajūt vispār rodas, ņemot vērā to, ka nekad nav par ko šādās situācijās sūdzēties. Kad ir tās reizes, kad patiešām lietas virzās uz to slikto pusi, kas man negadās bieži, jo vēlos domāt, ka man vienmēr iet labi, tad arī viss liekas ok.
šodien kaut kā pietrūkst...