Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man liekas,ka es ienīstu siltu laiku, jo beidzās tas viss ar to, ka es pavadu dienu mājās, maksimali tuvu atvērtam logam, skatoties sava datora monitorā un dzerot aukstu alu. Kas laikam neskan nemaz tik slikti. Bet manī ir pamodusies sirdsapziņas pārmetumi. Kur mani mulsina fakts,ka es par tādas īpašības eksistenci nebiju informēts. Un pilnīgi šoka stāvoklī mani noved tas,ka izrādās man nepatīk slinkot. Līdz ar to man liekas,ka mana pasaule sagrūst manā acu priekšā, un vairs nav tāda, kāda es viņu atcerējos.

Bet savādāk varu teikt, ka es sen nebiju bijis krastmalā, un atskaitot to, ka tagad laikam Vecrīgā ir viena vecpuišu/vecmeitu ballīte uz kvadrātmetru, un līdz ar to tas pats ir arī krastmalā. Es teikšu, ka siltā laikā tomēr ir jauki tur pasēdēt. Un papriecāties par pasauli. Labi, šajās dienās vispār ir jautri atrasties ārpus mājas, un, ja es nebūtu sasniedzis savu personīgo finansiālo bankrotu kā izcils finansists. Pastāv ļoti augsta iespēja,ka es būtu nopircis piepūšamo to baseinu, kas ir domāts bērniem, pielietu viņu ar ūdeni, noliktu pagalmā un sēdētu viņš. Blakus alus kasti. Un white trash dzīves veids ir gatavs. Tikai būtu vēl jāizdomā, kā tur dabūt tv, vai datoru, lai nav tik garlaicīgi.

Bet savādāk, lai Jums jauka darba nedēļa, lai dzīves spars un darba spars klusā.