Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

ā, man liekas,ka es sāku pamazām ienīst dziesmu svētkus, jo viņu dalībnieki mani dzen kompleksos. Un tad man sāk rasties velme iet deju kursos. Bet labi, teikšu godīgi izskatījās jau efektīvi, kad viņi visi tur dejoja zem mūsu grupas "Keksi" (Kas starp citu manā pasaulē vēl aizvien ir samērā jocīgs grupas nosaukums). Bet sajūta tiešām bija tāda žēl,ka es tā nemāku, laikam otrs secinājums ir tāds,ka jābrauc biežāk ārpus Rīgas, jo meitenes tur ārā simpātiskas. Kas to būtu domājis. Es noteikti nē.

Bet tas viss tika kompensēts ar to, ka tika darītas lietas,ko mēs darām vislabāk un tā bija alus kausu tukšošanu.

Un viena lieta,ko es aizmirstu piebilst vienmēr, man ir jautājums, vai tikai man tā liekas, vai tiešam Vecrīgas melnajā kaķī ir visšausmīgākā attieksme pret cilvēkiem. Pieņemot, ka es esmu cilvēks. Un uzvedos cilvēcīgi, kas ne vienmēr atbilst patiesībai. Kāpēc es neesmu slavens, es varētu būt Latvijas Lindsija Lohana. Vismaz es domāju,ka ar manu dzīvesveidu tas tā notiktu. Bet tuvāk tēmai, man liekas,ka es katru reizi tur nonākot jūtos vainīgs,kad man ir vēlme nopirkt alu, un spēlēt bilijardu, pretī dodot naudu. Un traucējot jaukajiem bārmeņiem ienīst pasauli. Bet tā vieta apkalpot mani. Goda vārds man liekas nekur nav tika naidīga atieksme.

Vēl viens mans nesanais prieks ir tas,ka es izdomāju, ka Pozitivusam vajag pakārt milzīgu plakātu, tur, kur pie mums cilvēki tiek testēti uz aids. Vai gaida rezultātu. Pasākuma nosaukumam uzreiz pavisam cita jēga un sāls.