Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man jau liekas,ka es parasti iedziļinos lietās par daudz. Vai par maz. Tas vispār mani noved pie secinājuma, ka es parasti aizeju galējībās. Es teiksim vispārēji apbrīnoju cilvēkus kuriem ir dabas dots talants uz kompromisiem. Mans dzīves lielākais kompromis ir tāds, ka es esmu sapratis cilvēkiem ir tiesības uz viņu nepareizo viedokli. Bet tas laikam nav īsti labi.

Bet dīvainākais ir tas, ka es pat neapzinoties nonāku kaut kādās galējībās ar visām lietām. Un laikam nemāku izbaudīt mirkli. Nē, to es arī māku, tas laikam nav tas. Bet vai nu man lietas patīk, un es ap viņām varu darboties kā traks, vai man nepatīk un man ir vienalga, un tā ka ļoti vienalga. Un tā tas ir visās jomās, ja izklaidējas, tad izklaidējas. Ja taisa mūziku, tad ļoti sliktu, jo labai talanta pietrūkst. Ja diēta tad tikai junk food, jo nepatīk man tie dārzeņi.

Ū, bet tas man atgādina lietu, kas cilvēkus parasti interesē, kas man liekas vēl aizvien fascinējoši kā lieta. Attiecības. Nekad neesmu sapratis kāpēc visiem par visu svarīgāk ir kas ar ko guļ un kāpēc. Un jo slavenāka persona, jo interesantāk. Bet tā nenovirzāmies no manis tur man arī kaut kā vienmēr izdodas vai nu viss ir labi vai viss ir ļoti slikti. Un tā kā es pēc dziļākās būtības esmu egocentrisks tātad agri vai vēl viss ir ļoti slikti.

Vēl es pavisam nesen uzzināju, ka izrādās alkohols iziet no organisma 22 dienu laikā. Tātad nekad.