pārdomas par pienākošo svētdienas svētku gaisotni @ 11:25 pm
Mans dārgais intraweb,
Ir pienākusi piektdiena, kas nozīmē, ka līdz visu mīlētāju dienai ir palikušas tikai dažas dienas, bet tā kā tā ir svētdiena, esmu nolēmis ignorēt pat iespēju sagādāt prieku manis vismīlētākajam cilvēkam - sev. Ja nu vienīgi esmu nolēmis kļūt kultūras pārpilns un aizvest sevi rīt uz teātri, kuru man ieteica jau apmeklēt mēnesi iepriekš. Bet tā kā es nespēju iedomāties tādu lietu, ka viens teātri nav kā kino katru vakaru, un to, ka biļetes mēdz izpirkt, es eju mēnesi vēlāk. Ah, mani vecāki un skolotāji noteikti ir tik lepni ar manām prāta spējām.
Es nezinu, bet laikam mani nekad nav satraucis ir vai nav tie svētki komerciāli vai ļauni. Vai to ir izdomājuši mārketinga cilvēki vai sarkanās krāsas ražotāji. Protams man vienmēr ir satraukuši lidojoši bērni ar asiem priekšmetiem. Kur ir taisnība,kad es biju maziņš, man teica neskraidi apkārt ar šķērēm, bet citiem ir iespēja lidināties un vēl ar loku. Eh... Tā nez vai karlasons bija arī sava veida amors, lidināties lidinājās apaļš arī bija. Varbūt tas ir valentīn dienas amors, kurš ir aizgājis pensijā. Bet tuvāk lietai mans uzskats ir vai nav vienalga. Es vispār atbalstu iespējas svinēt.
Protams nekad neesmu sapratis kāpēc tad visi lielie skeptiķi un svētku nīdēji, par visām šīm izdarībām paši priecājas, un ja viņiem netiek, tad viņi bēdājas. eh, pāru peripētijas, kur ir jāizdomā, kas un kā, kad nē nozīmē jā un jā nozīmē nē, un es nedusmojos nozīmē, yap i am fucked.
Tātad novēlu Jums visiem ar otrām pusēm izdarīt vissirsnīgākās lietas, lai pēc tam pirmdien var visiem atstāstīt un mērīties ar saviem valentīndienas krāsainajiem pārdzīvojumiem. Kā jau minēju es tikmēr nodošos seriāliem un dīvānam. Man liekas,ka man ar dīvānu pamazām jau izveidojas siltas un mīlošas attiecības, viņš vienmēr ir tur, kur es to vēlos, un gatavs atbalstīt mani grūtā brīdī. Lai kāds es arī neierastos un kāds es arī nebūtu. Viņš mani atbalsta.
Ir pienākusi piektdiena, kas nozīmē, ka līdz visu mīlētāju dienai ir palikušas tikai dažas dienas, bet tā kā tā ir svētdiena, esmu nolēmis ignorēt pat iespēju sagādāt prieku manis vismīlētākajam cilvēkam - sev. Ja nu vienīgi esmu nolēmis kļūt kultūras pārpilns un aizvest sevi rīt uz teātri, kuru man ieteica jau apmeklēt mēnesi iepriekš. Bet tā kā es nespēju iedomāties tādu lietu, ka viens teātri nav kā kino katru vakaru, un to, ka biļetes mēdz izpirkt, es eju mēnesi vēlāk. Ah, mani vecāki un skolotāji noteikti ir tik lepni ar manām prāta spējām.
Es nezinu, bet laikam mani nekad nav satraucis ir vai nav tie svētki komerciāli vai ļauni. Vai to ir izdomājuši mārketinga cilvēki vai sarkanās krāsas ražotāji. Protams man vienmēr ir satraukuši lidojoši bērni ar asiem priekšmetiem. Kur ir taisnība,kad es biju maziņš, man teica neskraidi apkārt ar šķērēm, bet citiem ir iespēja lidināties un vēl ar loku. Eh... Tā nez vai karlasons bija arī sava veida amors, lidināties lidinājās apaļš arī bija. Varbūt tas ir valentīn dienas amors, kurš ir aizgājis pensijā. Bet tuvāk lietai mans uzskats ir vai nav vienalga. Es vispār atbalstu iespējas svinēt.
Protams nekad neesmu sapratis kāpēc tad visi lielie skeptiķi un svētku nīdēji, par visām šīm izdarībām paši priecājas, un ja viņiem netiek, tad viņi bēdājas. eh, pāru peripētijas, kur ir jāizdomā, kas un kā, kad nē nozīmē jā un jā nozīmē nē, un es nedusmojos nozīmē, yap i am fucked.
Tātad novēlu Jums visiem ar otrām pusēm izdarīt vissirsnīgākās lietas, lai pēc tam pirmdien var visiem atstāstīt un mērīties ar saviem valentīndienas krāsainajiem pārdzīvojumiem. Kā jau minēju es tikmēr nodošos seriāliem un dīvānam. Man liekas,ka man ar dīvānu pamazām jau izveidojas siltas un mīlošas attiecības, viņš vienmēr ir tur, kur es to vēlos, un gatavs atbalstīt mani grūtā brīdī. Lai kāds es arī neierastos un kāds es arī nebūtu. Viņš mani atbalsta.
10 teica tā | domu grauds