Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man jau liekas, ka visi cilvēki piedzīvo dzīvē dažādas traumas, un arī dažāda veida uzbrukumus. Un vakar ar skumjāma ir jāsaka, ka man arī uzbruka. Es gan nezinu kā es no ši pārdzīvojuma, lai atkopjos. Bet man vakar uzbruka saniknots zvērs, kuram es nekādu agresiju pa ielu ejot neizrādiju. Un protams, ka šis dzīvnieks bija viszvērigākais no visiem – čivauva. Vai arī velns viņu zin kā to neradījumu patiesībā sauc.

Bet mani fascinē, ka šis dzīvnieks saskatīja manī savu ienaidnieku un izejot no treptelpas nolēma mani nokost. Protams es secinu, ka arī vēlos vainot saimnieci, jo no visiem trim šāda veida lopiem, kurus viņa bija izvedusi pastaigā, tieši šīm nezvēram nebija pavadiņš. Un man liekas,ka es vienīgais cilvēks uz pasaules kuram šis dzīvnieks bija mēģinājis iekost. Knapi atturējos no burvīgās iespējas šo dzīvnieku aizspert. Bailēs no tā, ka man uzrīdīs atlikušos divus šīs sugas pārstāvjus, kuri mani visticamāk nokostu.

Labi esmu sapratis tiešām to,ka es esmu viņu dabiskais ienaidnieks, jo tik tiešu uzbrukumu un agresiju no šī suņa... žurkas... žurkas un suņa krustojuma, nebiju redzējis, nedz arī dzirdējis, ka kas tāds eksistē.