Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Tā vienīgais, ko varu atdzīt, ka laikam visas manas depresijas izpausmes ir tas,ka man gribējās kaut ko vairāk darīt, tad nu vakar pieķēros savas garīgās un intelektuālās pasaules. Tā kā intelekts man ir maz tad vairāk uz garīgo pasauli. Īsāk sakot nolēmu, kā jābeidz sēdēt un jāsāka kaut kas darīt. Un tad beidzot arī pieķēros izslavētajai grāmatu lasīšānai, tik daudz cilvēki par to runā, ka nolēmu pamēģināt.

Vienīgais un galvenasi secinājums, ko es izdariju iesācis 99 frankus jebšu 14 eiro. Ir tas,ka es redzu to, ka to grāmatu ir rakstījis reklāmists. Grāmata tik ideāli aptver visus, ko vajag. Visus industrijas nīdejiem jau pašā sākumā tiek pateikts malači pareizi nīstat reklāma = evil. Visiem izmisušajiem, māksliniekiem un copij rakstītājiem, tiek parādīts cik autors ir spēcīga personība, kā jau visi mākslinieki, ka viņš nevis raksta atlūgumu, bet gan grāmatu, kas viņu atlaidīs. Līdz ar to viņi arī uz to spējīgi. Un protams netrūkst nelielas sevis un sasniegumu cildināšana.

Īsāk sakot man liekas,ka grāmata ir ideāla reklāma sev un autoram. Pats nespēju ticēt nevienam vārdam, jo redzu tikai smalku apreiķinu uz to, ka visiem tiek sniegts, ko viņi vēlas redzēt. Jo reklāmas taču ir elle un komercijas cēlonis un sekas. Kreatīvās aģentūras mums vien baro, ko nevēlamies, pasniedzot to skaistu. Mediju aģentūras mūs smuki atlasa, lai kreatīvie to varētu darīt.

Labi, es tāpat palieku pie tā, ka reklāma ir jāmīl.