Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Secinu, ka pēc pozituvusa esmu kā Laura Reinika dziesma sadedzis neparasti. Bet vakar atcerējos kāpēc nevajag pārāk bieži dzert šņabi. Sanāk savādāk dvēseliskas sarunas. Kā reiz teica kāds gudrāks cilvēks par mani tomēr tie dzērumi ir savādāki no dažādiem dzērieniem. Tāpēc turos pie alus cik vien var. Bet nu ko es te liekuļošu nekad un neko nesmādējam.

Toties pateicoties facebook testam es tagad vēl kārtējo reizi gūstu apstiprināju, ka būtu labs norvēģis. Un šoreiz pat ne tāpēc, ka nākamās dienas pozitīvo rītu sāku 8:00 ar Jāni Staigātāju. Bet arī savādāk manī izrādās ir skandināvu dievu cienīgas iezīmes. Tas man atkal jau atgādina par to,ka jāģerbjas tā kā tu vēlies būt, tad laikam jāsāk staigāt ar vairogu un ādās.

Nu labi. Īsāk sakot šodien esmu ņiprā garstāvoklī, kas laikam ir tāpēc, ka vakar bija gan Jānis Staigātājs, gan arī Zaļā marka, kas visu kopā savilka par sarunīgu vakaru. Un šodien pamodos žirgts un bez paģirām. Tā tam jābūt, lai gan pamodos ar vienu zeķi kājās. Es pieļauju, ka ir zīmju tulkotāji, kas man apskaidros ko tas nozīmē. Kad pēc tusiņa nākamā rītā ir kājās viena zeķe.