Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Esmu saskāries ar problēmu, kad mans mobilais draugs vairs nedraudzējas ar mani, viņš ir apvainojies un neko vairs nerāda. Lūk lieku reizi pierādās, ka ar visiem slaidu telefoniem agri vai vēlu tā notiek. Un līz ar to man tagad ir super interesants saziņās veids es varu zvanīt, varu darīt visu, tikai displejs to vairs neattēlo. Līdz ar tāda mazliet sireāla sajūta. Un vēl centieni atcerēties telefona nummurus cilvēkiem. Tas jau tā pavisam intresanti.

Bet līdz ar to es esmu izmest lielajā mobilo sakaru tirgū kā potenciālais klients un tagad domāju uz ko lai metu savu aci. Jo patreiz tiešām nesaprotu, kas ir tas agregāts, kas man ir vajadzīgs. Vai iet mierīgo ceļu un ņemt vienkārši aparātu, kurš pilda sakaru līdzekļa funkcijas. Būt stilīgam un mēģināt izvejot sev Iphone, kas patiesībā ir variants ,ko tiešām apskatu, bet kaut kā nevaru caurubt tās visas cenu lietas par un ap viņu. Ļoti sarežģīti. Un ja ne viens ne otrs, kam tad, lai ķerās klāt. Kā lai es atrodu šo mazo draugu, kas man vienmēr dzīvosies pa kabatu un dos viegli vibrējošu triecinu, kad kāds šajā plašajā pasaulē vēlēsies ar mani sazināties. Kas mani agri modinās no rīta, lai es nenokavēju darbu un kurš man palīdzēs kārtot dienas plānus. Redziet tas vairs nav telefons, tas ir personīgais draugs un assitents manā dzīvē. Eh, kā lai atrodu to īsto. Tas jau vēl sarežģītāk kā meiteni sev atrast. Lai gan bez tās var iztikt. Telefons jau pavisam cits stāsts.

Lūk tā tā ir mana šodien galvenā raize. Bet savādāk secinu, ka vakars mājās ar Jāni staigātāju nedaudz alu un mūziku labi uzlādē. Es vienīgais secinu, ka man ir dvēseliskas pārdomas par mūzikas žanriem, jo blūzs gāja kopā ar noskaņu, rock man ir dvēseles lieta, bet rap ir lirikas, kurās ir vērts klausīties. Un tas nav tas velna hipitij hops, ko ražo 50 kapeika.