Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Redziet man liekas, ka Jāņi nes dzīvē tikai labu. Manā gadījumā Jāņu svetku vecītis, kas manā gadījumā gan jau ir kāds turks ir atvedis man jaunu ēstuvi pretī mājai. Un protams, ka tā ir kebabu ēstuve, kas man nozīmē, pēc piektdienas/sestdienas gaitām, intelektuāljām pastaigām caur Rīgas senākās daļas jauniešu pulcēšanās un socializēšanās vietām. Manu vēlmi pēc kā neveselīga no rīta varēs apmierināt. Līdz ar to jau tagad saku atvadas savam sixpack vēderam. Jā kādu tas intresē, patreiz man tāda nav, bet tagad nebūs noteikti.

Ar nožēlu man liekas, ka mans ipods ir sajucis prātā, vai arī tie ir itunes. Labi, kas to lai zin, visiem jau vajag jāņu brīvdienas. Un kā mēs zinnam Džobsa onkuļa produkcija nevar būt pie vainas, līdz ar to noteikti esmu vainīgs es pats. Nevajadzēja tik daudz klausīties mūziku. Vai arī nabaga plejerim vairs nepatīk mana mūzikas gaume. Jāmaina tā sacīt, kad tehnika pieprasa.

Bet tad jau tematiski par pašiem Jāņiem. Jūs nekad dzīvē neuzminēsiet, bet tika dzerts alus un ēsts šašliks. Manā gadījumā Latviešiem netradicionāli noskatīts True Blood un tikšanās ar senu draugu Rīgas sirdī. Toties uzzināju, ka vienmērīgi abi šajā nogalē dosimies tālāk no LV platuma grādiem. Es laikam nepieklājīgi īsi, viņa savukārt nepieklājīgi ilgi. Un ir cilvēku dzīvesveids, kuru es dažreiz apbrīnoju. Tas nav manējais, mans dzīvesveids ir vienkārši dīvains. Labi viņš ir pilnīgi parsts un garlaicīgs. Es varētu būt mr. mietpilsonis.

Bet savādāk brīvdienas ir garām. Komerciālie Jāņi nebija tik slikti, lai gan varbūt vajadzēja aplaimot pārējos draugus ar savu ierašanos. Bet to jau var paspēt arī nākamgad.