Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Dārgā dienasgrāmata šī ir manas neizskaidrojamās miega slimības kārtējā diena.
man liekas, ka pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēki runā par to, ka varētu kaut kur doties un censties sasniegt vairāk, aizceļot un lielās naudas sapelnīt. Tā kā mazliet prātā atsit sprīdīti, es gan nezinu kā pēc tam ar tiem gulbjiem, kas ved uz zemi laimīgo un izrādās uz mājām. Ah, air baltic būtu kā šis gulbis. Nez kuram sprīdīša tēlam es varētu piedēvēt Šleseru, gulbja kalējs. Laikam tāda šajā pasakā īsti nebija. Laikam jau neesmu īsti droš, bet lūk sāku domāt vai man arī jāsapņo par šādu sapņu vietu. Man laikam tad ir jāizvērtē, kas mani intresē.

Laikam jau pirmais, kas man liekas intresanti ir tas,ka visi saka, ka nekur nav tik smukas meitenes kā pie mums. Un lūk pie visiem velniem arguments.
Kāpec lai es kaut kur dotos un iemainītu šo iespēju. Ak jā pareizi laikam galvenais arguments ir nauda un dzīves apstākļi. Labi jādomā šajā virzienā vairāk. Bet es kaut kā esmu vairāk vizuāls cilvēks tomēr.

Tādat vietas, kas man liekas interesantas, laikam jau jāsāk ar to, ka esmu metrapoļu cilvēks līdz ar to dzīvot kaut kur neintresantā vietā man nebūtu īsti forši. Lai piedod man havaju salas! A tas man atgādina, ka reiz bija plāns uz turieni aizdoties, nu nekas pārdzīvosim izdzīvosim un varbūt kaut kad un kādreiz. O, lūk vēl viens ideāls mērķis paziņoju,ka precēšos havaju salās ar Elizabeti Hortonu. Lūk šī ir mana officiālā nostāja, ja man kāds prasīs, kad es precos, tad plāns ir 1) savaldzināt Elizabeti Hortoni, 2) aprecēt viņu - simple as that. Lūk vismaz kaut ko šādu domājot dzīvei pat plāns rodas. Un man tāpat mana dārgā tante teica, ka man nedrīkst būt bērni līdz 30.

Labi tātad metrapoles, kas te ir modē Londona, man liekas,ka pārāk auksta liekas, bet dzīvība kulsājot. Vienīgais neesmu drošs vai tur ir vajadzīgs vēl kāds latvietis. Vienīgais valodu it kā jau zinu, bet nu tas tā. Īsāk sakot pagaidām mani tas nevilina ne mazākajā mērā. Ka sacīt jāsaka priņči Čārlzi un neglītas sievietes. Futbols neintresē un liekas,ka tur tiešām ir daudz pelēkāks kā pie mums. Piedevām tur esot neglītas meitenes, vai es jau to minēju ? Kuat kā tās meitenes pa galvu. Pavasaris maita iezadzies !

Tālāk laikam seko Francija, kas man pat liekas skaista vieta par spīti tam, ka visi it kā saka, ka nekārtīga viņa ir. Nekas pats arī nesmu nekāds pedants. Vienīgais kaut kā neesmu drošs, ka varēšu kādreiz iemācīties franču valodu, tas man liekas, ka prasa daudz vairāk verbālās un prāta spējas nekā man ir. Piedevām neesmu drošs, ka man piestāvētu berete un ūsas. Lai gan kā pierādija draugiem.lv gillete fuson atrakcija, es varu sevi pataisīt par cienījamu fraņču geju/muskatieri !
Tātad neder.

Labi, laikam jau man kā lielam megapoļu fanam, gan jau nekas nebūtu padzīvot pretī NY vai LA, bet man liekas, ka par spīti visām vizām nevīzām mani neviens tur nelaidīs, un ja jau Laurim Reinikam nekas neizdevās, ko tad es tur darīšu. Lai gan tiešām būtu intresanti pagrozīties paskatīties un cerams nebeigt savu dzīvi kādā tranšejā. Nē, pareizi augstie mērķi, kļūt slavenam. Nezinu, es varētu būt meksikāņu imigranta alternatīva atšķiros ar to, ka neizskatos pēc meksikāņā, bet esmu tikpat slinks. Steriotipi galvā grozās. Neesmu droš,ka varu veikt kādu lietderīgu darbību.

Vēl mani laikam kā metrapole vilina tokija. Tikai man liekas, ka tur īsti ieblendoties. Hmz, latviski ir tāds vārds, laikam jau nav. Bet tādat tur šķietami arī viss notiek, dzīvība kulsā viss ir intresanti. Tikai laikam tur tāpat cilvēku pietiek bez manis. Ja nu vienīgi kādam perversākam kungam metro, kuram patīk parīvēties gar baltāku zēnu. Protams, šķietami tā arī ir ineraktīva vide.

Labi secinājums, ka varētu būt jau tās vietas, kur varētu doties, bet tas jau laikam tālā nākotnē, kad būsu tiešām sasniedzis absolūta avantūrista dabu, kad par pēdējo naudu biļete līdz kādai asv vietai un try to make in big city. Ak jā tas man atgādina, ka Amerikā ir daudz supermodeles, un es aizvien vēl varu strādāt par prostitūtu supermodelēm ar fetišu uz korpolentiem vīriešiem.
No otras puses, ja es aprecu Elizabeti Hortoni, tad man ir pilsonība un es varu legāli strādāt kādā burgernīcā ar mēķi kļūt par manāžēru, bet lūk te viss balstās uz kāzām. Tad jau tas plāns tāpat var realizēties tikai kādā tālākā nākotnē.