Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Tā nu mazliet aizkavējies un iekavējies apraksts par manu piektdienas eposu. Labi viss sākās agrā piektdienas rītā, kad jau pašā rīta agrumā devos uz darba pasākumu, kurš patiesībā bija kick ass labs. Katrā ziņā man patikās, es nosauļojos un saņēmu to,kas manā pasaulē saucās patīkams nogurums. Un tad protams, nomocīts un izmocīts un cauru dienu nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm nevienu brīdi neredzējis alkahola lāsi devos uz Riga Rock city, lai paķertu labāko draugu un viņa aburošo draudzeni no kaķu melnumiem un vilktu prom uz klubu depo, kur lampām mirdzot, un jauniešiem alu dzerot piedzīvotu savu slavas mirkli.
Slavas mirklis pārcēlās un vērtēju sevi noteikti uz kādām ballēm 3 no 10. Sākumā neieskanoties monitoriem, un savu daiļo vokālu nedzirdot, es mazliet apjuku un nezināju, jo darīt, kā darī, un apjuku pat vārdos. Tālāk jau viss bija labāk dziesmas nodziedājās, vārdi atcerējās. Bet es secināju, ka viss ,kas notiek mēģinājuma telpās pārnesās arī uz skatuvi. Līdz ar to pašam jābūt brīvākam. Un laikam tā īsti brīvs es neesmu, jo tomēr pievienojos visiem jauniešiem, kas darbojas grupā pirms manis, līdz ar to man pašam arī likās,ka tā stīva tā skatuves būšana sanāca. Nu vienmēr var jau teikt, ka viss tāpēc, ka koncerts pirmais, bet man liekas, ka tas ir vājš attaisnojums, bet priecē, tas ,ka es zinu, ko es no šīs pieredzes paņēmu un sapratu. Un tas laikam man personīgi ir svarīgākais. Nu katrā ziņā sapratu to,ka ja kaut kas ir greizi pofig, jādarās tālāk. Otra lieta,ko es sapratu ir tas,ka skumīgi, ka publika tāda statiski mierīga, bet varbūt man tikai tā likās. Trešā lieta,kas manī noslēdzās, ka varbūt tiešām ir jāapdomā,ko darīt ar to mūziku un grupu kopumā, vai vajag to tā turpināt. Varbūt vajag novest to personisko attīstību līdz tam līmenim, kas mani intresē, jo sapratu, ka kaut kā tas,ko es vēlētos tomēr ir taisīt kaut ko, kas skan kā Buckchery vai Volbeat. Kaut, kas kurā ir grieziens un roks, rock n rolls. Nu tā kaut kā. Bet nu tam man iemaņas par īsu. īsāk sakot Lielās slavas vietā, man ir lielās pārdomas, nezinu gan kāpēc. Bet nu neviens jau sejā nesaka, ka bija šausmīgi :D
Labi, bet tas viss tikai aizskalots un nosaklots ar lielisku sestdienas hokeja skatīšanās balīti. Tas tā sacīt visu pacilāja un pacēla mazliet augstākā līmenī. Tā sacīt bija jautri un vēl jautrāk! Ja var tā izteikties. Patiesībā prieks, ka visi draugi savācāmies, nosvinējām hokeju. Un to,ka vispār ir sesdiena. īsāk sakot dzīve ir skaista !
Nu lūk tas aizkavējies mans brīvdienu pārskats. šodien tad jācer, ka atkal vinēsim. Man kā svētdienas hokeja fanam, kurš fano par izlasi pasaules čempionātā tas nozīmē vienkārši jautru izklaidi un tusiņu. Vēl pāris reizes nedēļā un kā gan es no kā tāda varu atteikties :D