Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Nu lūk es lieku reizi secinu, ka man ir kaut kāds depresijas paveids, jo izskaitļojis esmu pāris lietas. Pirmkārt, man nav spējas mājās saņemties nekāda veida darbiem. Otrkārt, man mājās sēžot visu laiku kaut ko gribas ēst un es to visu laiku daru. Vispār secinu, ka manī raisa neapmierinātību tieši tas,ka es neko nedaru, bet tāpāt turpinu slinkot. Tas man galīgi neiet pie sirds. Vispār secinu, ka man vajag dzīves vides maiņu. Laikam tiešām jāsāk meklēt cītīgāk jauna dzīvesvieta,kur varētu savākt savas vēlmes un viņas arī realizēt.
Nez kāpēc man liekas,ka vaina ir nevis manī, bet gan dzīves vidē. Kas lielā mērā arī varētu būt absurds. Bet kamēr nekas nav skaidrs droši sevi varu ar šādu domu arī mānīt.
Nākamais solis un jautājums protams ir kā, lai pēc iespējas ātrāk arī nomaina gan vidi, gan apstākļus, kuros varu sevi raisīt. Labi tas tā pelēkas pirmdienas pelēcīgākas noskaņas.