Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Vispārēji man vajag apņemšanos, bet kaut ko galīgi fatālu. Es varētu apņemties kļūt slavens, nez vai man tas izdosies, jo laikam savas Endija Vorhola piesolītās 15. min slavas esmu jau dabūjis un televīzijas ekrānā pavīdējis. O jā ! Visi, kas zina par ko iet runa , labi zina kādas tās minūtes bija. Laikam jau arī jāsaka, ka tas vairāk vai mazāk ir noticis vairākus gadus, bet par vienu tēmu he he he.
Nu, lūk, jāpiesakās uz kādu konkursu. tā visi ir gudri un kāds noteikti zina, kā mūsdienās var kļūt slavens ? Es nezinu laikam man vajag nopārdot sevi kā tēlu kādam uzņēmumam. Es varētu būt pretēji zelta zivtiņas pozitīvajiem jauniešiem. Pilnīgi negants un nešpetns tēls, kurš to vien dara kā taisa ķibeles. Vai arī kādam lielveikalam, ka pretstats Centim. Es varētu būt Sliņķis Bībele.
Viss man liekas, ka man ir zudusi šodien saikne ar manu veselo saprātu. Līdz galam neesmu drošs vai tāda man maz ir bijusi. Katrā ziņā tā iet, kad ir pavisam nepareiza piektdiena, kurai seko vēl nepareizāka sestdiena.
man liekas, ka man vajag kārtīgi izgulēties, jo pāris dienas tas nav izdevies. Un vēlos atzīmēt, ka mani sāk nomākt mūsu tautas aprobežotība. Ar skaļu saukli, ka citur nekārtības, tad pie mums ar ! Jēga nekāda. Tā ir liriska atkāpe, jo tas manī vārās vienīgais idiotisms, kuru varu paciest ir personīgais. Un tā kā viņš ir neizsmeļams, mani tracina, ka ir vesela tauta ar tādiem kā es.