Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

man liekas, ka es pilnīgi oficiāli to esmu gatavs pasludināt. Un man liekas, ka tas viss vēl nāk komplektā ar to, ka esmu maksimālists, un ideālists. Man liekas, ka vispār visas lietas dzīvē ir vienkāršās un acīmredzamas, bet mēs viņas sarežģījam.
Vispār vakar runājoties es uzzināju to, ka man laikam patīk visas ķibeles šajā dzīvē. Jo atskatoties uz viņām, es secinu, ka no tā visa esmu kaut ko ieguvusi un pat kļuvis kaut kādā ziņā gudrāks vai bagātāks ar vienu vai otru pieredzi. Tas man šķiet tā skaisti, jo man liekas, ka visu sarežģījot es palaižu garām svarīgās lietas. Un galu galā, ko tieši var sarežģīt, ka viss ir vairāk kā tiešām acīm redzams, kas nav tad to mēs tādu padarām. Vismaz man pašam tā liekas. Galu galā atskatoties uz visiem maniem lēmumiem katrs no viņiem ir bijis nepareiza tikai tad, kad es esmu sarežģījis situāciju. Nevis tieši pretēji atmetis visu lieko, un paskatījies uz acīmredzamām lietām. Tas ir ļoti savdabīgi.
Es tiešām laikam līdz galam nespēju sevi izprast ar to, ka nedaru lietas vienkārši. Labi tagad jau mēģinu tā darīt. bet nesaprotu kāpēc mēģinu acīmredzamo ieskaidrot kā kaut ko citu ?! Tas laikam nozīmē, ka man ir grūti pieņemt dzīves realitāti un dzīves faktus. Vai arī tomēr es neskaidru iemeslu dēļ nespēju ar visu samierināties? Nezin.
bet jā man jaunā atziņa ir tāda, ka tiešām vados savā dzīvē pēc izjūtām, nevis pēc iespējamām ilūzijām. īsāk sakot skarba situācijas analīze, kas vienkārši tiek papildināt ar kaut kādām iedomām. Bet viss parasti ir acīm redzams. Laikam tas ir tiešām vienīgais, ko es no savas burvīgās izglītības ieguvis nepārvaramu velmi analizēt situāciju un pievērst uzmanību visām detaļām. Tas bija arī vēl viens vakardienas secinājums, ka es pievēršu uzmanību detaļām, jo tās veido situācijas kopumu, un izlaižot kādu no tām var mainīties viss kopskats, un rasties maldīgs un nepatiess iespaids. Vispār secinu, ka vajadzēja man pamācīties vairāk psiholoģiju, kad mēdzu to sīkāk pētīt, jo ļoti jau fascinē visi cilvēku uzvedības modeļi un motīvi.
īsāk sakot galvenais ir tas, ka es tiešām redzu lielu daļu lietas vienā vai otrā galējībā. Bet tas ir vairāk ar tādām lietām kā mīlestība, draudzība utt., kur vienkārši nav tāda varbūt pēc būtības. Ja ir varbūt tad tas ir nē. Nevar būt varbūt gudrs, vai varbūt miris cilvēks.
Bet nu ,ko lai dara, kā mēdz sacīt varbūt dzīve pārmācīs! Nekad jau neko nevar zināt.