Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

viss esmu nolēmis ieviest savos ierakstos kaut kādu konstruktīvismu un jēgu. Vismaz pagaidām man tā liekas. Nu, lūk, esmu nolēmis, ka mana konstrukcija būs sekojoša. Pirmdienās rakstīšu par to kā tad ir pagājusi nedēļa. Jo galu galā viss sākas piektdienas dienās un nedēļas apkopojums bez brīvdienu izklāsta manā pasaulē ir ļoti tukšs.
Otrdienās es varētu veikt pārdomas par to, ko es skatos un neskatos. Lūk, pamatošu kāda velna pēc man patīk tas un kāpēc nepatīk tas. Pamatotas aizdomas, ka lasīt to būs tikpat aizraujoši kā pētīt krāsu žūstam uz sētas, ja Tu, protams, neesi Toms Sojers, tad tas nav jautri.
Trešdienas man liekas ļoti filozofisks laiks un izdomāju, ka apcerēšu lietas skaistas, kas nu man ienāks prātā. Vajadzēs un ienāks prātā apcerēšu domas par mīlestību, naidu un kas nu man pa ceļam gadīsies!
Ceturtdienas man šķiet pirms pirmdienas neprāta ir labs brīdis sevis analīzei. Izdomāšu kādu īpašību sevī un ķidāšu. vai arī atradīšu kādu datni ar īpašību kopumu un ķidāšu sevi.
Piektdiena - tā kā tajā visā ir zīmīgs cipars pieci. Es likšu piecas lietas par sevi. Lūk, dārgo lasītāj, varēsi iepazīt mani kā raibu suni wuf wuf
Lūk, tā viss beidzās, kad Lauri Reiniku neapsveic vārda dienā. Secinu, ja jau šī ir dienasgrāmata, tad lai paliek kaut kas paliekošs arī man.
Viss šodien pāris lietās ir jānoved striktas līnijas un šī būs viena no tām! Sākam rīkoties un domāt! Sen nav darīts :D