Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Aizdomājos, vai mana dzīve būtu bijusi savādāka, ja es būtu mācījies ko tādu, kas man patīk tagad.
Labi man vispār liekas, ka likt izvēlēties cilvēkam pēc 12 klases par ko viņš grib mācīties ir diezgan ļauni un brutāli, jo man liekas, ka tad tiešām neviens vēl nezin ko grib. Labi ar neviens es domāju sevi. Un tad nu tā nu nezinot arī kā tipisks sliņķis un maziņš apreiķinātājs izvēlējos to,ka mācīšos uzņēmējdarbības informātiku. Skaitļi aš padevās un interesēja kā tad money makes a world go round. Un tad vēl interesanta arī programmēšana likās. Bet nu kā sacīt jāsaka no programmēšanas neko neiemācījos. Un nekādu sistēm analītiķa amatu neapguvu. Toties tagad zinu, ko no datoriņiem var prasīt un kā strādā grāmatvedība. Un nosaukumā uzņēmējdarbības informātika izdzīvoja tikai vārds uzņēmējdarbība. Kā rezultātā man ir zināšanas par uzņēmuma vadību, kuras patiesībā var iegūt lasot grāmatas par šo tēmu. Man liekas, ka izmaksā lētāk kā studijas.
Nu un, protams, pēc diviem gadiem "cītīgas" mācīšanās pie izvēles, ko tad nu mazais stulbais student mācīsimies tālāk uzņēmējdarbību vai finanses. Spike padomāja, ka finansists tomēr tāds spēcīgs amats un vārds. Bet uzņēmējdarbība, lai jau nu tiek tiem uzņēmīgajiem. Protams, tādas lietas kā vai mani tas varētu interesēt kaut mazākajā mērā, netika apsvērtas. Bet divu gadu laikā un bakalaura grāda rezultātā esmu sapratis, ka esmu iemācījies to, ka nekad dzīvē par grāmatvedi, finansu analītiķi, revidentu strādāt nespēju. Jo man tas tiešām ir tikpat interesanti kā fotosintēze krokodilam.
Nu, lūk, un nez kā lietas būtu sagrozījušās ja būtu mācījies, ko tādu ,kas mani interesē. Bet pašsaprotami, ka lietās, kas mani interesē man tik labi nepadodas. Baigais aplauziens vispār sanāk.
Eh... laikam jāsāk apsvērt doma par kaut kādu izglītošanos tālāk. Kaut kā manī ir vēlme pilnveidot sevi lietās, kas man patīk. Nevis atbaida. Kā teiksim frāzes kā uzņēmuma likviditātes apreiķināšana kā kredītsaistību nodrošināšanas garants.