Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Atgriežoties pie domas, ka vajadzētu vietu, kur tusoties tieši man. Atcerējos manu un snake pasaules labāko un ideālāko biznesa plānu. Kā nu gadies kā nu nē kā reiz arī bāriņš bija.
Doma patiesībā no sirds vienkārša un pēc dziļākās būtība nozagta no filmas un adoptēta dzīvē.
Doma pavisam vienkārša un reāla. Kā nu gadās kā nu nē mēs pārpērkam teiksim veco Ģertrūdes baznīcu. Ierīkojam iekšpusē sauksim to par krodziņu.
Lai tā ilūzija rastos pareizāka filma bija "From dusk till dawn", un klubs, kuru mēs moderni sakot paņemtu fraņčīzē ir "Klub vesolije tjitki" (atvainojos, bet tas angļu nosaukums krieviskajai versijai pat normāli blakus nestāv).
Nu tādu nu mēs viņu iekārtotu un kaut kā savaņģotu kādu meksikāni, kas būtu daudzmaz cienīgs līdzināties Denijam Trejo. Un attieksme tāda arī būtu, ka viņš kādu izmet laukā a vot tāpat vien. Pasūti dzērienu viņš ņem un viņu izdzer.
A pašā bārā tieši daudzmaz tāds bezpriģels kā filmā. Striptīzs uz galdiem. Un labi daudz ko iemalkot. Ja kādam kaut kas nepatīk, tad sūdzības lūdzu pie mūsu meksikāņa.
Eh bija laba ideja ... pat asaras acīs sariesās.

P.S. Vēlējāmies veidot konkurenci klubam "Dolls" uztaisot blakus citādi orientētiem cilvēkiem klubu "Bolls", bet tas jau pavisam cits stāsts....