Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Ļoti savdabīgs rīts un miegs. Sen nebija bijuši tik izteiksmīgi un attiecīgi tik pat dīvaini sapņi,kas sapina daudz notikumus un cilvēkus kopā. Man liekas,ka kādam psihologam šajā visā būtu,ko teikti. Un līdz ar to pamodos ar grūtībām un vēl aizvien dzīvoju savā sapņu pasaulē.
Vispār esmu konstatējis sevī šādu iezīmi, kad man ir iekšēji slikti, es ilgi nevaru aizmigt, jo nevēlos,lai pienāk rītdiena. ( vismaz tā es to vēlos skaidrot). Un pēc tam nevaru normāli pamosties un gribās palikt miegā. man liekas,ka visu šo kopumā vēlos skaidrot kā centienus apturēt laiku. Palikt tajā vietā,kur es esmu un kamēr visu neesmu sakārtojis iekšēji nesaskarties ar nākamo dienu.
Gribās visu pārdomāt un izdomāt. Gribās labot to slikto ,ko nu esmu sadarījis un tikai tad turpināt ikdienu.
Patiesībā ļoti savāda sajūta, kad savu iekšējo pasauli mēģini pakārtot tā, lai cīnītos ar laiku, kad pats negribu, lai viss turpinās.
Tiešām gribās visu apkopot, salikt pa plauktiņiem. Salikt savas emocijas un jūtas. Izdarīt to,ko vajag,lai vairs nebūtu šīs sajūtas.