Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Baigā doma, ka vajag atrast kādu mērķi uz ko tiekties.
Es nezinu baigi pēdējā laikā ir iepatikusies tā lieta,ko nu jau visiem bubinu, ka vajadzētu sakrāt skanošās naudiņas, saņemties un tiešām, kad ir atvaļinājums aizdabūt sevi uz Havaju salām. baigi gribās sevi ar ko skaistu palutināt.
Vienkārši iedomājos cik tas ir skaisti aizbraukt uz vietu, kur pirmkārt nav papbijs katrs latvietis, kuram nav slinkums. Un vispār vienkārši gulēt smiltīs, varbūt pat pamēģināt to sērfošanu - baigā interese par to radusies. Laikam pie vainas pēc attiecību beigu traumatiskais stress. Noteikti tāda lieta neksistē, bet kaut kas tāds man ir.
Un priecāties par hula hula un dzert visu no kokosrieksta, ja nu kāds atnes,ko glāzē - bikses nost un pa purnu!
Piedevām liekas skaista vieta, ko redzēt. Smiltis, jūra un ainava. Jā, tai vietai pietrūkstu tikai es!

interesanti palikās kā mūsu dzīves ietekmē cilvēki ,kurus mēs satiekam. Draugi, mīlestības, darba kolēģi, skolas biedri utt. Cik interesanti ir šī mijiedarbība, kas veidojas un kā viņa maina mūs līdz ar sevi. Vienkārši interesanti kā teiksim pamainās dzīve, ja neesi saticis kādu cilvēku. Vienalga vai viņš beigās ir darījis labu vai sliktu. Kā tas ietekmē to brīdi, kurā mēs atrodamies un kas mēs esam. Vai izņemot vienu cilvēku no mūsu dzīves vai dzīve pamainītos pilnībā?
Ļoti interesanta šī tēma salikās, kas mēs tiešām esam šajā pasaulē viens otram kādu ietekmi atstājam viens uz otru, un līdz ar to kā mūsu pašu dzīve ietekmē citu cilvēku dzīvi un beigu beigās kādu atbildību tas uzliek mums katram kā indivīdam.