Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Dārgā dienasgrāmata šodien nolēmu ļauties vispārīgai pārdomai par dzīvi.
Nācās dienas gaitā pacelties manai mīļākajai cilvēku pārdomai par uzņēmējdarbību, kur jāsaka godīgi mans viedoklis viennozīmīgi krīt mazākuma viedoklī, un ar mazākumu es domāju nevienu, ko pazīstu.
Man jau vispār liekas, ka sauklis es esmu uzņēmējs ir krietni post sociālistisks sauklis, kurš rada statusu sabiedrībā, kas man liekas smieklīgs. Ņemot vērā ,ka liela daļa šo uzņēmēju nepelna, kā dažs labs darbinieks, strādā 24/7 un domā tikai par savu uzņēmumu, piedevām visticamāk izvēlas tādu nozari, kur kāds cits ir uztaisījis naudu, un tas nozīmē tikai un vienīgi to,ka viņš tur arī uztaisīs naudu.
Es vēlos atzīmēt, ka manās acīs uzņēmējs ir tas, kurš ir ieguldījis naudu uzņēmumā un strādā viņam, un pelna naudu viņam, kamēr viņš gozējas saulīte dara, ko grib un skatās kā aritmētiskā progresijā pieaug viņa konta stāvoklis un labklājība. Nevis strādā daudz par daudz, lai lepni paziņotu, ka viņš ir uzņēmējs. Un sakot ,ka pēc 5 gadiem strādās viņam... Nu tā ir iespēja, bet man pat negribas iedziļināties cik procentuāli šādās situācijās ir veiksmes stāsti.
Šeit gan jāsaka, ka savādāk skatos uz cilvēkiem ar inovatīvām idejām un kas vēlas būt pirmie! Tur es redzu potenciālu. Savādāk man nāk smiekli. Kāda jēga ir dibināt savu uzņēmumu, kur , ja tu esi darbinieks, tu sēdi par vidēji 5 stundām ilgāk darbā kā pārējie darbinieki ? Nezinu!
Secinu vienkārši tad labāk esmu darbinieks un nestrādāju sev, bet citam, toties redzu kaut ko ārpus uzņēmuma, nevis esmu lepnais strādāju sev, kas redz tikai savu uzņēmumu, un tuvojoties gada pārskatu laikam redz nervu zāles + saniknotu grāmatvedi.
Vispār uzskatu,ja neuzskati,ka vari būt labākais tirgū un nevari pamatot kāpēc. Tad vispār nav vērts tur līst!