Cits nekas neatliek kā teikt tikai to,ka nedēļas nogale lieliska.
Visā visuma pat pamanījos noskatīties Prison Break līdz galam un arī nočolēt Hell Boy. Kā sacīt jāsaka par Prison break paturu veco nostāju, ka varēja no tām 3 sezonām uztaisīt vienu un būtu pat ok.
Bet nu Elles puika bija patīkami labs un sen neredzēta komiksa ekranizācija, kur nav sirds mokas un iekšejās cīņas, bet tāds labs action un viss. Un tas nav tikai tāpēc ,ka pēc man unikāli pirmā solārija apmeklējuma mēs ar elles zēnu esam vienas ādas krāsas. Vienīgais man likās tas ļaunais tēls tāds Sefirota no FF VII līdzinieks, kas tikai ļāva vēl emocionāli atgriezties geimošanas laikos.
Patīkami pārsteigts arī biju par Rīgas svētku aktieru dziedājumu. Baigi tīkās ,ka viņi tā sirsnīgi tās teātra dziesmas dziedināja. Nu patīk, ka tev visa tauta vienoti nodzied dziesmiņu no „Skroder dienām Silmačos”, ka jāsvin un jāpriecājas, jo sukas rīt taču būs tāpat. Nu patīk man šis domu gājiens, ko lai saka.
Un arī šī nedēļa šķiet daudzsološi cerīga, kā nekā trešdien jāiet paskatīties uz Sex pistols. Kas nozīmē ,ka tiek prognozēta savdabīga ceturtdienas darba diena. Laikam jau laicīgi visi jāpabrīdina,ka no manīm, lai pārāk daudz negaida. Vienīgais tas gan man nepatīk kāpēc šādu koncertu netaisa nedēļas nogalē, lai var uz nebēdu izplosīties... Tomēr gribot negribot tās nākamās darba dienas bojā visu.
Kā arī atgriežas pārējie grupinieki,kas nozīmē dziesmas ieraksta novešanu līdz beigām, jaunas šūpuļdziesmas radīšanu un cerīgi nākamās ierakstāmās dziesmas izvēli. Baigās mūzikas skaņas šonedēļ citiem vārdiem.
Un darba pasākuma absinta šņaukšana man iet pie sirds. Vispār sacīt jāsaka,ka atrast radniecīgas dvēseles vakara izklaižu ziņā vienmēr patīkami.