Redzi tur jau laikam ir tā atšķrība,ka es tad drīzāk esmu tuvināts šai latviešu tipiskajai meitenei, jo tas ,ko es meiģināju pateikt, ka pretēji tam,ko es racionāli gribētu, es nevaru tā vienā vakarā, izlemt ka man pret tevi nekā nav un viss! Un Tu pat nevari iedomāties cik ļoti gribētu,lai tas tā ir ! Un varbūt tāpēc man arī ir grūti ticēt,ka kaut mazākajā mērā esmu kaut ko tev nozīmējis!
Un kāpēc Tu uzskati,ka es no tevis kaut ko gaidu... Dīvainā kārtā kā reiz šis Andrejsalas vakars arī bija pēdējā reize,kad kaut ko no tevis gaidīju... Es tiešām nožēloju,ka nemāku izrādīt un just tādu vienaldzību kā tad izrādīji Tu! Un kāds pārsteigums,ka vienaldzība sāp vairāk, un man vienkārši gribējās Tev kaut ko ļaunu pateikt, atdzīstu,ka tas nebija ne mazākajā mērā korekti, bet nu dzērums dara savu, tev jau to vajadzētu saprast !
Un redzi, tas ko es rakstiju ir tas,ko es jūtu apzinoties, to cik viegli tev ir aizmirst! Un kā reiz vēlēju visu to labāko! Tas ,kas ik pa laikam pasprūk ārā ir skaudība pret tavu vienaldzību ! Un skarbi saprotu, to,ka tas ,kas man bija daudz , tev ir bijis nekas, ko tu tāpat aizmirsīsi , jau esi aizmirsusi. Un tas liekas dīvaini!