tipa nekāda jaunā manā dzīvē nav, bet tu jau vienmēr visu zini labāk...
turklāt man nebija vienalga, man bija sāpīgi un grūti, bet visam ir savas robežas, es nevaru naktīs negulēt un domāt par cilvēku, kurš mani pazemo...piedod, bet es vnk neesmu tipiskais latviešu meitenes/sievietes paraugs, kuras vīrs (un shitas lietas es nedomaju par tevi) dzer, sit un vhatever un viņa tik piever acis, paraud un mīl viņu tālāk, līdz šis atrod citu...es tevi mīlēju un ja tu tam netici, tad es tur vairs neko mainīt nevaru un pēc tā Andrejsalas vakara arī negribu un negribēšu.
Lai arī tu cēli ik pa laikam atrodi iemeslu man uzdirst par kaut ko, no manis to vari negaidīt. Man pret tevi nav nekāda ļaunuma, man pret tevi nav nekā.