Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Tā es nezinu kā citiem, bet es šajās brīvdienās apmeklējot, saukšu to par mini-festu,ko rīkoja kāds jauks un bārdains cilvēks, kas nav Ziemassvētku vecītis. Bet tāpat. Tātad labas atpūtas vidū es sapratu to, ka man daba nav draugs. Labi, parasti man nav nekas pret dabu. Man laikam diskomfortu rada tas,ka viņa pa mani rāpo un kož. Viss esmu pilsētnieks, dabas vieta ir tikt savaldītai un zoodārzos.

Un vispār man liekas,ka ir reizes, kad brīvdienas vajadzētu saukt kaut kā savādāk.Vēl labāk man gan iznāca izdomāt, ka darba dienas vajag saukt par nedienām. Bet tad brīvdienām vajag kādu lielisku nosaukumu. Tādu,kas aizrauj sirdi, un satricina dvēseli. Man liekas,ka tas būtu tik pasakaini skaisti aiziet pirmdien uz darbu. Un teikt, eh pirmā nediena, bet nekas tulīt tuvojas... velns, kā reiz labāko nevaru izdomāt. Diemžēl neesmu radīts, lai radītu. Esmu radīts, lai darītu (cerams, ka vismaz kāds tam tic).

Bet izdomāju toties, ka man vajag bāru Megana Foksa. Man liekas, ka tas man dotu patīkamu apziņu dzīvē. Es nezinu kāpēc es par to iedomājos. Lūk, tas varētu būt mans dzīves mērķis. Ja man kādreiz būs bārs, es viņu noteikti tieši šādi arī nosaukšu.