Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Lūk, vakardien bija pierādījums, tam, ka vecums ir mani sasniedzis. Jo pirmā ideja,kad aiz loga sāk līt. Nav, jābrauc peldēties, jo ir fun. Un ja būtu, es pat diez vai varētu sev atrast domu biedrus, lai cik ļoti arī nerībētu. Toties zem šīs idejas pirmo reizi dzīvē bija žēl, ka man nav ritenis. Lai gan zinot,kā es braucu, es ātri vien nonāktu kādā satiksmes negadījumā.

Lūk, un tāpēc tādiem kā man ir jāsēž mājās un jālasa Forbes, jādzer alu, fonā jāklausās jaunības dienu mūzika. Un ar asarām acīs jādomā par aizejošam dienām,kad bījām jauni, neprātīgi, nevis ierauti ikdienas dzīvē, ritmos un rutīnas. Lai gan no otras puses varbūt īstais brīdis, pārvilkt visam līniju un sākt kaut ko no jauna. Laikam tikai jāizdomā,kas ir tā lieta,kas man patīk. Hmmmm Megana Foksa, Es, Alkoholiski dzērieni, un vieglas avantūras. Tagad ir tikai jāsdomā, kā to visu pārvērst par karjeru.

Varbūt beidzot ir laiks, un tiešām jāsaņemas un jāizdara tas eksperiments ar fotografēšanu. Jāsaprot,ka tas nepadodas, jāizsvītro no savu ašo ideju saraksta. Un jāatgriežas pie jaunības dienas mūzikas, alus, un pārdomām par to, kad biju jauns un neprātīgs.