Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Sveiks dārgais intervebs,

Kā sacīt jāsaka ir pagājušas kārtējās brīvdienas pēc kurām tā sacīt dzīvē ir mainījies nekas. Viss nostājas savās vietās, un viss dzīves cikls sākas no jauna. Bet gods, kas godam ir jāsaka, ka brīvdienās cilvēkiem piemīt cita aura, cita attieksme, un pavisam cits pasaules redzējums. Īpaši jau laikam tad,kad brīvdienas izrādās garākās kā parasti un patiešām rodas atpūtas sajūtas.

Bet toties prieks ir tāds,ka sanāca iespēja tikt pie Gustavo jaunā albuma paklausīties. Un laikam jāsaka, ka man tas ir prieks, kas ir dalīts ar vilšanos. Drīzāk nesapratini, man gan vienmēr patīk, kad mūziķi aug, un mainās, un daudzās dziesmās tas pat ir manāms. Bet ir aptuveni piecas dziesmas,kas skan vienādi, ir vienādas. Un viena, kuru vajadzētu dzēst no pasaules visrsmas. Toties pārējās, kas ir tiešām lieliskas. Bet es spēju saprast arī nabaga Gustāvo, viss pārējais, kas ir apkārt ir tik nekvalitatīvs, ka turēt vienam latiņu ir grūti. Un saprast,kas ir kas tad arī nevar.

Toties svētku gaisotne, laikam bija tik mierīga cik nepeiciešams, lai viss sāktos ar jauku Jāņu izbraucienu alternatīvajos Jāņos. Iespēju sasiet savas drēbes ar citām drēbēm, dzert alu. Nākamo dienu pavadīt puskomatiskā stāvoklī miegot un mostoties. Domāt par to cik vēl daudz laika. Noskatīties futbolus. Sakārtot māju. Paviesoties pie draugiem, padzert alu, un redzēt cik dažādi un interesanti mēs visi varam dzīvot. Un beigās secināt,ka tomēr vajadzēja vēl nedaudz laika. Pirms viss ieiet jau ierastajās sliedēs.