Sveika mana dārgā internatvebs pasaule.
Es nezinu kā jums dārgie cilvēki, bet mani goda vārds šajā pirms Jāņu periodā kaitina no visiem sirds dziļumiem ir burvīgā reklāma par to, ka nevajadzētu dzert un sēsties pie stūres.
Kuru es protamas atbalstu, jo es vienmēr saku, ka tādiem vieglas formas alkoholiķiem (ar vieglas formas es domāju, manas formas ir paplūdušas, un viegls ir kauss, jo viņš vienmēr ir tukšs) kā man nevajadzētu tiesības. Un nekad nesaprotu kāpēc cilvēki pēc viņiem tiecās. Mana dzīves pieredze rāda, ka vienmēr ir cilvēki, kas tevi kaut kur novedīs un aizvedīs.
Pārsvarā gan ir cilvēki, kas izved. Un pārsvarā tas esmu es. Bet tātad kāpēc, ja izdomā tādu banneri, kur ir rakstīts, kad būsi skaidrā, man nedod iespēju atbildēt uz šo jautājumu. Pirmajā septembrī, varbūt, neesmu drošs, parunāsim pēc Jāņiem.
Otra lieta ir radio 101, es saprotu, ka cilvēkiem viņš patīk. Un pašam arī liekas,ka nekādas vainas nav. Lai gan atšķirību no citiem arī neredzu. Es saprotu, ka viņam nav ne vainas. Bet es nesaprotu, kas visiem ir par mīlestību pret to visu. Dj spēlē to pašu, ko spēlēja līdz šim, atskaitot Tarzanu, kurš nav vairs huļigāns acīm redzot. Bet visā kopumā, tiešām es nezinu kāpēc visi runā, ka viņš ir tik labs. Tas būtu no tās ailītes, kad nedod dievs pateikšu, kad ir slikts. Tad stilīgie bērni ar mani nerunās, un Grēviņš vairs nesmaidīs.
Vai tas ir tā,kad tu klausies 101, tad tu sēdi un domā, es esmu viens no tiem foršajiem, izredzētajiem. Volfs ir mans draugs, un Grēviņš ir mana meitene. Piedod es to jaunieti nespēju uztvert kā vīrieti. Te jau pat Nauris Meiniks ir krietni vīrišķīgāks. Eh, mazais blondais skrējējs Lauris. Tas man atgādina, ka to pekles deju ir jāiemācās. Lūk tā ir mana Jāņu apņemšanās iemācīties to Laura Reinika danci. Ha ! Un cilvēki saka, ka man nav ambīciju un dzīves mērķu. Saņemiet !
Bet savādāk neaizmirstam apsveikt Jāņus un Līgas, jo man liekas,ka viņi apsveikumus saņem parasti uz pirmo jūliju, kad cilvēkiem atgriežas veselais neprāts.